Līgums ar EKA par platformas izstrādi parakstīts šī gada 27. oktobrī, un jau 20. novembrī uzsāktas projekta aktivitātes. Projekta ilgums ir 18 mēneši un kopējais budžets – 897 740 eiro.
EO-BALP projekta mērķis ir izstrādāt zemes novērošanas datu apstrādes mākoņpakalpojumu platformu un nodrošināt sešas dažādas lietotnes, kas demonstrēs satelītdatu praktisku izmantošanu dažādās jomās: Infrastruktūras un apdzīvotu vietu, kurās dzīvo vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, uzraudzības lietotne, kas palīdzēs no satelītdatiem noteikt un raksturot zemes kustības un noteikt bīstamās vietas infrastruktūras aizsargjoslās; Ūdens kvalitātes uzraudzības lietotne, kas palīdzēs noteikt ūdens kvalitāti un piesārņojumu, kā arī piesārņojuma avotus Baltijas jūrā, piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos; Meža izmaiņu uzraudzības lietotne, kas palīdzēs regulāri noteikt izcirtumus un vējgāzes, kā arī meža bojājumus, ko izraisījušas slimības, kaitēkļi, ugunsgrēki, ūdens u.c. faktori, un nodrošinās jaunāko satelītdatu mozaīkas servisu visās Baltijas valstīs; Lauksaimniecības zemes uzraudzības lietotne, kas palīdzēs noteikt riska vietas un identificēt kūlas ugunsgrēkus un applūdušās lauku teritorijas; Dabas resursu iegūšanas uzraudzības lietotne, kas palīdzēs noteikt nelegālas resursu iegūšanas vietas (koksne, smiltis, grants u.c. minerālresursi); Jūras uzraudzības lietotne, kas palīdzēs noteikt kuģus, to veidu, atrašanās vietu un kustību.
Tehnisko mērķu sasniegšanai, projekta sākuma fāzē tiks apkopotas biznesa un funkcionalitātes prasības no platformas gala lietotājiem, kuri tiks arī iesaistīti lietotņu testēšanā un validācijā. Šobrīd savu interesi par projektu un satelītdatu izmantošanas iespējām izrādījušas dažādas organizācijas no visām Baltijas valstīm, piemēram, Tallinas un Rīgas pilsētas, Klaipēdas Jūras Administrācija, Lietuvas dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas valsts meža dienests, Latvijas kūdras asociācija, Latvijas hidroekoloģijas institūts un daudz citas.
Jauno EO-BALP platformu plānots veidot tā, lai to ērti varētu izmantot lietotāji bez specifiskām zināšanām un arī jomas profesionāļi. Papildus tiks nodrošināta tās sadarbspēja ar esošajām e-pārvaldības platformām, piedāvājot specializēto lietotņu ģeotelpisko datu publicēšanu un izmantošanu valsts un citu publisko un privāto organizāciju pašu interneta lietotnēs un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas programmatūrās.
EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis un četras asociētās dalībvalstis. EKA misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitāti un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nodrošina ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. 2020. gada 27. jūlijā Latvija pievienojās EKA asociētās dalībvalsts statusā. Viens no mērķiem, pievienojoties organizācijai, bija Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumu attīstība. Asociētās dalībvalsts statuss Latvijai sniedz virkni būtisku priekšrocību – piekļuvi Eiropas kosmosa zināšanu bāzei, pieeju Eiropas un pasaules kosmosa industrijas tīklam un iespēju straujāk attīstīt tehnoloģijas, kuras izmanto gan kosmosā, gan uz zemes.
