“Mizgraužu bojātās vietas ir apzinātas un mežizstrādei sagatavotas gan bojātu koku izlases cirtes, gan vienlaidus cirtes. Niedrāja ezera masīva ziemeļrietumu pusē konstatēts lielākais apjoms – 3100 kubikmetri, mazākais – 100 kubikmetru apjomā pie Smiltenes slēpošanas trases. Kopumā Smiltenes apkārtnes mežos pēc augusta vētras tika sagatavotas cirsmas 140 ha platībā un 15 000 m3 apjomā,” skaidro LVM Austrumvidzemes reģiona plānošanas vadītājs Raivis Nīmanis.
Plānotie mežizstrādes darbi mizgrauža izplatības ierobežošanai tiks veikti šī gada decembrī un 2024. gada janvārī, kad Smiltenes rekreācijas mežu teritorijā gaidāms mazāks apmeklētāju skaits, un, pateicoties ziemas salam, būs iespēja īstenot saudzīgākus mežizstrādes pasākumus, samazinot iespējamo risku bojāt zemsedzi un ierīkotās pastaigu takas.
Vietās, kur tiks veikta mizgraužu bojāto koku vienlaidus cirte, plānots sagatavot augsni, lai, zemei atkūstot, varētu stādīt jaunos kociņus. Jaunajam mežam augot, tas ne tikai aktīvāk piesaistīs CO2 un dažādos mežu struktūru, bet arī ļaus apmeklētājiem labāk atklāt Smiltenes apkārtnei raksturīgās reljefa īpatnības.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir postošākais kaitēklis parastajai eglei (Picea abies) visā tās dabiskās izplatības areālā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šī kaitēkļa izplatībai labvēlīgi apstākļi ir karstas, sausas vasaras, kā arī vētras, kad mizgrauzis savairojas vēja sagāztajās un nolauztajās eglēs. Nereti kaitēkļa nodarītie postījumi ievērojami pārsniedz vētras radītos. Mizgrauzis uzbrūk pieaugušām eglēm – parasti tādām, kuru caurmērs pārsniedz 20 cm. Ja starp vairākām eglēm atradīsies kāda priede, tad arī priede var tikt bojāta. Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir ap 40 cm, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3 000 līdz 5 000 liels vaboļu daudzums. Pie mazas kaitēkļu intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir ievērojams, bojā var iet pat veselas audzes.
