Aug uzņēmumu atbildība par saviem autoparkiem un darbiniekiem
Automašīnu ražotāji nemitīgi attīsta tehnoloģijas, kas vērstas uz autovadītāja komfortu un drošību. Vai un cik lielā mērā autovadītāji var uzticēties šīm ierīcēm? Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” rīkotāju novērojumi liecina, ka nereti veidojas situācijas, kurās autobraucēji pilnībā uzticas šādām tehnoloģijām, bet tās ne vienmēr nostrādā tā, kā tiek sagaidīts. Gadās arī tā, ka autovadītāji neprot pareizi ar tām rīkoties. Tāpēc drošas ceļu satiksmes priekšnoteikums ir visu aspektu – auto drošības, cilvēku atbildības un arī atbilstošas infrastruktūras – apkopojums.
“Tiem uzņēmumiem, kuri šajā konkursā piedalās atkārtoti, katru gadu ir, ar ko lepoties savā izaugsmē. Dalībnieki cenšas iegādāties arvien jaunākas, modernākas un ekonomiskākas automašīnas. Rūpīgi tiek aprēķinātas autoparka uzturēšanas izmaksas un izmantoti dažādi rīki, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izdevumus. Uzskaitot un analizējot katra transportlīdzekļa kopējās lietošanas izmaksas, autoparku vadītāji nonāk pie pamatota lēmuma, kādas markas automašīnas ir visizdevīgākās. Savukārt veidojot automašīnu iepirkumu prasības, tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmuma vajadzības, bet arī autovadītāju ieteikumi, vajadzības un pēc viņu pieredzes gūtie secinājumi,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, ilggadējais konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks.
Viņš norāda, ka liela nozīme tiek pievērsta darbinieku labsajūtai, lai viņi justos novērtēti un rastos pēc iespējas mazāk grūtību veikt darba uzdevumus. Tāpēc uzņēmumi regulāri uzlabo savu kultūru, radot arvien komfortablākus apstākļus – remontējot telpas, pērkot jaunākas un ērtākas automašīnas, palielinot dažādus labumu grozus un tamlīdzīgi. Piemēram, veselības apdrošināšana ir kļuvusi par normu, ko reti kurš sociāli atbildīgs darba devējs var atļauties ignorēt. Tomēr ne vienmēr darbinieki to novērtē, un ne visi darbinieki ir patiesi ieinteresēti procesu uzlabošanā. Vienlaikus arvien vairāk darba devēju izprot nepieciešamību veidot veiksmīgu savstarpēju sadarbību ar darba ņēmēju, nevis vienkārši atlaist un pieņemt darbā citu.
Kā šobrīd lielāko izaicinājumu Kristaps Liecinieks min elektroauto pieejamību tikai dažos segmentos, veiktspēju, kvalitatīva remonta un uzlādes iespējas dažādos specifiskos apstākļos.
Diskutēs par kravu pārvadātāju kontroli, satiksmi Rīgā un autovadītāju veselību
Gada balvas ”Drošākais uzņēmuma autoparks” ietvaros jau vienpadsmit gadus tiek noteikti un apbalvoti Latvijas atbildīgākie un drošākie autoparki. Vienlaikus nozares eksperti diskutē par galvenajiem nozares izaugsmes faktoriem un to mijiedarbību – Auto, Bizness, Cilvēks jeb “Drošas satiksmes ABC”. Droša satiksme uz autoceļiem – tā nav tikai ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana vai atbilstoša braukšanas ātruma izvēle. Ceļu satiksmes ABC ir gan auto un bizness, gan cilvēks, un visi šie elementi ir vienlīdz svarīgi drošai un mērķtiecīgai autotransporta nozares attīstībai.
Šogad nozares eksperti apskatīs tādas tēmas kā kravu pārvadātāju uzraudzība un kontrole, satiksmes infrastruktūras izaicinājumi un iespējas Rīgā, kā arī runās par autovadītāju atbildību par savu veselību.
Auto drošība. Kravu pārvadātāji – vilcēji, pašizgāzēji, furgoni, auto ar kravas kastēm – ir vārda visās nozīmēs liela ceļu satiksmes dalībnieku kategorija. Un tieši tāpēc, ka liela, smaga un ļoti jaudīga, arī bīstama, iespējams, pat visbīstamākā salīdzinājumā ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpēc diskusijas pirmais bloks “Kravu pārvadātāji: ceļu satiksmes nekontrolētākie un bīstamākie dalībnieki?” būs veltīts auto drošībai, kravu pārvadātāju kontroles mehānismiem, tehniskajam novērtējumam, tehnoloģiju “higiēnas” minimumam utt. Par to diskutēs konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks, Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas priekšnieks Oskars Dille, Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta priekšnieka vietnieks Oskars Vējonis un SIA “SCHWENK Latvija” valdes loceklis Jegors Golubevs.
Biznesa ilgtspēja. Rīgas transporta satiksmes infrastruktūra šobrīd ir daudziem izaicinājumiem bagāta: ceļa remonti, sastrēgumi, infrastruktūras plānošana, pielāgošanās pieaugošajai satiksmes plūsmai, jaunu ceļa posmu izbūve utt. Kā norāda drošas satiksmes eksperts Oskars Irbītis, Rīgas apvedceļš ir Latvijas līmeņa lielākais izaicinājums – tas ir bīstamākais ceļš Latvijā ar vislielāko negadījumu koncentrāciju uz vienu kilometru un vienlaikus ar lielāko satiksmes intensitāti. Diskusijas otrajā blokā “Nezūdošais Rīgas centra šarms un ilūzija par perfekto apvedceļu”, kas veltīts biznesa ilgtspējai, tiks demonstrēts satiksmes infrastruktūras eksperiments “Izšķiršanās punkts: kurš (ie)brauks pirmais?”, savukārt viedoklī par infrastruktūras izaicinājumiem un iespējām Rīgā dalīsies Rīgas domes Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa, AS “Sadales tīkls” remontu un būvniecības direktors Valdis Vucāns, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
Cilvēka atbildība. Kā liecina Valsts policijas dati, šī gada desmit mēnešos fiksēti 1440 pārkāpumi, autovadītājiem pie stūres sēžoties bez derīgas medicīniskās izziņas. Tomēr tie ir tikai autovadītāji, kurus policija pieķērusi. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) atklāj, ka šobrīd teju 88 000 autovadītāju ar derīgu braukšanas apliecību nav derīgas medicīniskās izziņas. Cilvēku atbildībai veltītajā diskusijas trešajā blokā “Vesels autovadītājs: pašsaprotamas rūpes par sevi vai pienākums?” par autovadītāju veselību un obligāto veselības pārbaužu pārkāpumiem, uzņēmumu lomu un piekopto praksi autovadītāju veselības un labsajūtas uzlabošanā, individuālo atbildību par savu veselību un pašsajūtu, piedaloties satiksmē, kā arī biežākajām arodslimībām, to iemesliem un iespējamiem risinājumiem sarunāsies Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, “VC4” Arodveselības nodaļas metodiskā vadītāja, ārste Daiga Krūmiņa, PSIA “Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis un AS “Rīgas Siltums” Transporta dienesta vadītājs Gints Upmalis.
Šogad līdzās Zelta, Sudraba un Bronzas apbalvojumiem četrās konkursa kategorijās – “Pasažieru pārvadātāji”, “Vietējie (Baltijas valstu) kravu pārvadātāji un speciālā pielietojuma autoparki”, “Starptautiskie kravu pārvadātāji” un “Zemāka riska, valsts un pašvaldību autoparki” – pirmo reizi tiks pasniegts arī Platīna apbalvojums.
Pasākums būs skatāms tiešsaistē BALTA Facebook kontā. Plašāka informācija par konkursa norisi: https://drosak.lv/drosakais-uznemuma-autoparks-2023/.
Konkursa mērķis ir rosināt Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni un vajadzību pēc droša uzņēmuma autoparka un veicināt labo praksi to pārvaldībā, kā arī informēt par autotransporta nozares tendencēm, iepazīstināt ar ceļu satiksmes drošību veicinošiem risinājumiem un godināt izcilākos uzņēmumu autoparkus. Dalība konkursā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dod praktiskus padomus, kā labāk un efektīvāk pārvaldīt autoparkus un kā rūpēties par kopējo satiksmes drošību Latvijā.
Konkursu organizē BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA “Circle K Latvia”, SIA “SEB līzings”, AS “Mapon”, SIA “Green Wave Latvija”, biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.
