“Tiem uzņēmumiem, kuri šajā konkursā piedalās atkārtoti, katru gadu ir, ar ko lepoties savā izaugsmē. Dalībnieki cenšas iegādāties arvien jaunākas, modernākas un ekonomiskākas automašīnas. Rūpīgi tiek aprēķinātas autoparka uzturēšanas izmaksas un izmantoti dažādi rīki, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izdevumus. Liela nozīme tiek pievērsta darbinieku labsajūtai, lai viņi justos novērtēti un rastos pēc iespējas mazāk grūtību veikt darba uzdevumus. Tāpēc uzņēmumi regulāri uzlabo savu kultūru, radot arvien komfortablākus apstākļus, un tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmuma vajadzības, bet arī autovadītāju ieteikumi, vajadzības un pēc viņu pieredzes gūtie secinājumi,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, ilggadējais konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks.
Transporta nozares diskusijas pirmajā blokā “Kravu pārvadātāji: ceļu satiksmes nekontrolētākie un bīstamākie dalībnieki?” Kristaps Liecinieks līdz ar Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas priekšnieku Oskaru Dilli, Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta priekšnieka vietnieku Oskaru Vējoni un SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekli Jegoru Golubevu diskutēja par auto drošību un kravu pārvadātāju kontroles mehānismiem.
Kaut arī statistika rāda, ka kravas automašīnu vadītāji bieži iekļūst un arī izraisa ceļu satiksmes negadījumus, diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka tajā pašā laikā kravas automašīnu vadītāji nereti šos negadījumus novērš. Kā norādīja Jegors Golubevs, kravas auto vadītāji ir daudz prasmīgāki par vieglo automašīnu šoferiem, turklāt vieglo automašīnu vadītāji mēdz neņemt vērā, ka kravas auto redzamības zona ir daudz šaurāka. Viņš arī minēja, ka lielā mērā par smago automašīnu šoferu drošību ir atbildīgs darba devējs, kam jāveicina droša, atbildīga braukšana, šoferu apmācība, jānodrošina atbilstoši tehniskie palīglīdzekļi, jāpārdomā maršruti, lai šoferiem nav jāsteidzas un lieki jāriskē, bet vienlaikus arī jāizglīto sabiedrība par to, kā pareizi reaģēt uz kravas auto klātbūtni satiksmē. Viņš arī uzsvēra, ka transporta nozarē strādājošajiem nekādā gadījumā nevajadzētu ekonomēt uz kritiskajām drošības sistēmām – riepām, bremzēm, stūres iekārtām, apgaismojumu.
Savukārt Oskars Dille izcēla cilvēcisko faktoru – noguruma, neuzmanības, pieredzes trūkuma – raisītos riskus, kurus nedrīkst novērtēt par zemu, plānojot autoparka ikdienas darbu. Kā lielākos izaicinājumus eksperti nosauca telefonu lietošanu pie stūres un nepietiekamu kravu nostiprināšanu, savukārt Oskars Vējonis ieteica papildināt autoskolu apmācību ar obligātu prasību topošajiem vieglo automašīnu vadītājiem vismaz vienu reizi iekāpt kravas auto kabīnē, lai saprastu, kas un cik daudz no tās ir redzams apkārtējā satiksmē, un mācītos novērtēt pēkšņus kravas auto apdzīšanas u. tml. riskus.
Diskusijas otrajā blokā “Nezūdošais Rīgas centra šarms un ilūzija par perfekto apvedceļu” viedoklī par infrastruktūras izaicinājumiem un iespējām Rīgā dalījās Rīgas domes Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa, AS “Sadales tīkls” remontu un būvniecības direktors Valdis Vucāns, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
Kā norādīja Oskars Irbītis, Rīgas apvedceļa problēma ir gan pārsātināta satiksmes plūsma, gan ciematu attīstība apvedceļa tuvumā, kas veicina kreiso pagriezienu izdarīšanu, kā arī neapdomīga braukšana, piemēram, riskanta apdzīšana. Beāta Dambīte uzsvēra, ka vienīgais risinājums būtu divbrauktuvju Rīgas apvedceļš ar atbilstošas kategorijas krustojumiem, jo šobrīd apvedceļa tehniskie parametri ir pilnībā izsmēluši savu kapacitāti. Kā iespējamā alternatīva tika minēta satiksmes plūsmas decentralizēšana un novirzīšana prom no Rīgas, taču vienlaikus eksperti atzīmēja, ka jau šobrīd, piemēram, viena maģistrālā ceļa līdz Daugavpilij vietā ir trīs ceļi, ieskaitot Tīnūžu šoseju, un tie visi ir jāuztur, kaut arī ved vienā virzienā. Rudīte Reveliņa norādīja, ka Rīga ir spiesta kompensēt apvedceļa nepietiekamo kapacitāti un tērēt līdzekļus tur, kur tas nebūtu jādara, lai nodrošinātu kravas auto plūsmu, kas nav atļauta caur pilsētas centru. Eksperti arī vienojās, ka būtu jāattīsta Rīgas iekšējo apvedceļu jeb maģistrālo ielu infrastruktūra. Bet, jautājot par ideālo Latvijas satiksmes infrastruktūru, izskanēja tādas vēlmes kā divu līmeņu krustojums pāri Gustava Zemgala gatvei Rīgā, Bauskas apvedceļš, Baltezera apvedceļš, kas savienotu Via Baltica ar Siguldas šoseju, kā arī ielu attīstība Līvānos, kur šobrīd pa galveno Rīgas ielu pārvietojas intensīva kravas auto plūsma, būtiski apdraudot blakus esošo skolu un bērnudārzu darbinieku un audzēkņu drošību.
Cilvēku atbildībai veltītajā diskusijas trešajā blokā “Vesels autovadītājs: pašsaprotamas rūpes par sevi vai pienākums?” par autovadītāju veselību un obligāto veselības pārbaužu pārkāpumiem, uzņēmumu lomu un piekopto praksi autovadītāju veselības un labsajūtas uzlabošanā, individuālo atbildību par savu veselību un pašsajūtu, piedaloties satiksmē, kā arī biežākajām arodslimībām, to iemesliem un iespējamiem risinājumiem sarunājās PSIA “Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis, AS “Rīgas Siltums” Transporta dienesta vadītājs Gints Upmalis un satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Kā atzina eksperti, ne visi autovadītāji ir gatavi regulāri vērsties pie ārsta profilakses nolūkos, un daudzas arodslimības ir ielaistas vēl pat no padomju laika. Būtiska ir gan darba vides sakārtošana, jautājot, ko patiešām vajag autovadītājiem, nevis cenšoties uzminēt viņu vēlmes, gan noguruma mazināšana un dažādi veselības veicināšanas pasākumi, piemēram, piemaksa nesmēķētājiem, lekcijas par veselības jautājumiem, iespēja pavadīt laiku sporta aktivitātēs, saliedēšanās pasākumi, jo tikai komplekss pasākumu kopums nes vēlamo rezultātu, un uzlabot darbinieku veselību ir lētāk, nekā remontēt sasistas automašīnas.
Diskusijas laikā četrās kategorijās pasniegtas arī konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2023” balvas un atzinības raksti:
- Pasažieru pārvadātāji – Zelta balvu saņēma Pašvaldības SIA “Ventspils reiss” un RP SIA “Rīgas satiksme”, Sudraba balva – SIA “Jelgavas autobusu parks”, Bronzas balva – SIA “VTU Valmiera”;
- Vietējie (Baltijas valstu) kravu pārvadātāji un speciālā pielietojuma autoparki – Platīna balvas ieguvējs AS “Delta LV”, Zelta balva – SIA “SCHWENK Latvija” un AS “Sadales tīkls”, Sudraba balva – SIA “CleanR” un SIA “Omniva”, Bronzas balva – SIA “Tenapors”, SIA “ZAAO”, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un SIA “Eco Baltia vide”;
- Starptautiskie kravu pārvadātāji – Platīna balvas ieguvējs – SIA “Kurbads un Ko”, Zelta balva – SIA “Kreiss” un SIA “Samskip”, Sudraba balva – SIA “Dinotrans” un SIA “Otaņķu dzirnavnieks”, Bronzas balva – SIA “Prizma”, atzinības raksts par lielisku startu – SIA “M Sped”;
- Zemāka riska, valsts un pašvaldību autoparki – Platīna balvas ieguvējs – AS “Rīgas siltums”, Zelta balva – VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, Sudraba balva – “Latvenergo koncerns” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Bronzas balva – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Īpašu Satiksmes ministrijas atzinības rakstu saņēma SIA “Rēzeknes satiksme”.
Viss diskusijas ieraksts skatāms platformā https://www.facebook.com/baltaapdrosinasana.
Konkursu organizē BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA “Circle K Latvia”, SIA “SEB līzings”, AS “Mapon”, SIA “Green Wave Latvija”, biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.
