Atklājot pieminekli, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra, ka pašvaldība, atjaunojot pilsētas vēsturei nozīmīgu personu kapu un piemiņas vietas, apliecina savu cieņu šiem cilvēkiem, tos godina un atceras. “Šodien mēs izrādām cieņu gan pagātnei, gan tagadnei, gan nākotnei. Pagātnei, jo Lielie kapi ir unikāla vieta, kur atdusās liela daļa no Rīgas cēlājiem. Sakopjot vienu vēstures liecību, mēs padarām vidi skaistāku un sakoptāku, kā arī godinām Vērmaņu ģimeni, kas bija viens no lielākajiem Rīgas mecenātiem. Tāpat mēs izrādām cieņu arī tagadnei, jo šodien Lielos kapus rīdzinieki izmanto ne vien kā vietu, kur apskatīties vēstures mantojumu, bet arī kā atpūtas zonu. Ar katru šādu soli mēs atstājam cieņas zīmi arī nākotnei, jo cilvēki redzēs darbu, ko esam paveikuši šodien, un izzinās vēsturi. Paldies visiem iesaistītajiem par rūpīgo darbu!”
Vērmaņu dzimtas vārds ierakstīts Rīgas vēsturē, jo šīs ģimenes nesavtīgā mīlestība pret Rīgu ir dāvājusi paliekošas vērtības pilsētai un rīdziniekiem. Viena no tām ir Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.
Vērmaņu ģimenes pieminekļu atjaunošana Lielajos kapos ir Rundāles pils atjaunotāja un bijušā direktora Imanta Lancmaņa un Rīgas domes deputātes Rita Našenieces iniciatīva. Tās mērķis ir godināt senās Rīgas labdarības, sociālā atbalsta un mecenātisma tradīcijas, restaurējot Vērmaņu ģimenes vēsturisko kapu vietu Lielajos kapos. Restaurācijas darbi tika iesākti 2022. gada septembrī un noslēdzās šīs, Lielo kapu 250-tās gadskārtas, rudenī.
Gandarījumu par paveikto darbu un pašvaldības izpratni par projekta nozīmīgumu izsaka Imants Lancmanis: “Liela pateicība pienākas visiem, kas piedalījās šī vērienīgā un veiksmīgā pasākuma īstenošanā, ko veica Rīgas pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Rīgas domi. Sirsnīgs paldies projektētājiem un finansētājiem, iniciatoriem un koordinatoriem, bet īpaši restauratoriem un visa veida amatu meistariem, kas spēja paveikt daudzveidīgu un sarežģītu restaurācijas darbu kompleksu. Rīgas pilsēta nu ir godprātīgi nolīdzinājusi savu parādu pret mecenāti Annu Ģertrūdi Vērmani. Tomēr cerams, ka tas ir tikai iesākums, skaists paraugs.”
“Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskā pieminekļu atdzimšana ir simboliska parāda atdošana visiem tiem, kuri mīlējuši Rīgu, palīdzējuši citiem un ziedojuši paliekošas vērtības,” pauž Rīgas domes deputāte un pašvaldības Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Rīgā vienmēr ir bijusi spēcīga ziedošanas, palīdzības un atbalsta kultūra. Lielo kapu 250 -ajā gadā autentiski restaurēts 19. gadsimta sākuma Rīgas patriciešu piemineklis stāsta par šo tradīciju, kuru mums ir uzdevums turpināt gan labos laikos, gan grūtos laikos.”
Projekta vadību nodrošināja Rīgas pieminekļu aģentūra. Tās direktors Gunārs Nāgels atzīmē: “Rīgas pašvaldība rūpējas par savām kultūras vērtībām, un finanšu un kapacitātes ierobežojumos veicam maksimāli, ko varam. Vērmaņu ģimenes pieminekļu restaurācija iekļaujas gan kultūras vērtību saglabāšanas programmā, gan dod iespēju pilsētai pildīt savu pienākumu kopt Annas Ģertrūdes Vērmanes pēdējo atdusas vietu.”
Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.
Galvenais restaurators ir Edgars Purviņš. Viņš, stāstot par darbu sarežģītību un specifiku, skaidro: “Padomju laikā šī kapu vieta bija pamatīgi bojāta - kolonnas fragments bija pārlūzis, atradās zemē, pieminekļa akmens bloki neatradās uz savas ass. Otra pieminekļa smilšakmens kubs ar uzrakstiem un virs tā akmenī kaltā urna pēc 60- tiem gadiem atradās zemē un pēc tam detaļas iemūrētas pārdesmit metru attālajā rindu kapliču sienā. Pieminekļa blokiem bija liela apjoma mehāniska rakstura materiāla zudumi, tie bija nomelnējuši, virsmu klāja bioloģijas apaugums. Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā nožogojuma (sētas) akmens pamati, kas bija paslēpti zemē, un tas ļāva rekonstruēt nožogojuma apjomu tā sākotnējā novietojumā un apjomā. Īpaši rūpīgs un sarežģīts darbs tika veikts, atjaunojot Annas Ģertrūdes Vērmanes pieminekļa kubu, kuram bija nošķelts stūris, un daļēji zudis pieminekļa gravējums. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus, kādi tie bija 19. gadsimtā”.
Projekta realizēšanai tika piesaistīta arhitekti un pieminekļa restauratori - Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.
Kapa vietas restaurāciju finansēja Rīgas pašvaldība. Restaurācijas darbus veica SIA “Koka ēka” un kopējās izmaksas sasniedza 160 000 eiro.
Vērmaņu pieminekļa atjaunošana ir tikai viens no nozīmīgajiem projektiem, kas īstenots Lielo kapu sakopšanai un tajā apbedīto personu godināšanai. Šogad noslēdzās tikpat unikāla objekta – 19. gadsimta vēsturisko kapu elementa - metāla baldahīna - restaurācija, kam nav zināmi citi analogi Latvijā.
