2025. gada 12. novembrī noslēdzās atklāts konkurss par restaurācijas darbu veikšanu, par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA “Koka ēka” piedāvājums. Restaurācijas darbus vada akmens un citu silikātu materiālu restaurators – meistars Edgars Purviņš, projektā iesaistīti arī kalēja amata meistars Guntis Blūmentāls un monumentālās glezniecības restauratore Natālija Jātniece. Darbus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām.
Lielo kapu stāsts sākas ar brīdi, kad Katrīna II 1772. gada decembrī aizliedza mirušos guldīt baznīcās un to tuvumā. Rīga rīkojās strauji – jau nākamajā gadā aiz toreizējiem Raunas vārtiem tika ierādīta plaša teritorija pilsētas draudžu kapsētām. Tur radās nodalījumi Sv. Pētera, Doma, Reformātu, Sv. Jāņa, Jēzus un Sv. Ģertrūdes draudzēm. Pirmais apbedījums notika 1773. gada 7. maijā, bet apbedīšana šeit turpinājās līdz 1957. gadam.
Tieši šajā vēsturiskajā ainavā, Lielo kapu jaunākajā daļā, atrodas tirgotāja un pilsētas domnieka Reinholda Ludviga Pihlava dzimtas kapliča. Pihlavs bija pirmais ģildes tirgotājs, kokzāģētavas īpašnieks, tekstilfabrikas līdzīpašnieks un aktīvs labdaris – cilvēks, kurš Rīgas attīstībā atstājis daudz vairāk nekā tikai savu vārdu uz kapličas fasādes. Viņa tēvs Johans Teodors Pihlavs 1827. gadā iegādājās Strazdumuižu un izveidoja tur kokvilnas vērpšanas un krāsošanas manufaktūru, bet māte Anna Ģertrūde Pandere kopā ar vīru bija Sv. Pētera un Doma draudzes locekļi.
Pihlavu dzimta bijusi kupla un ietekmīga. Reinholdam Ludvigam bija trīs brāļi – Nikolajs Andreas, Melngalvju brālības vecākais, Teodors Eduards, kurš pārņēma Strazdumuižu un vēlāk pārdeva manufaktūru angļu sabiedrībai, kā arī Kristiāns Heinrihs. Māsas – Anna Aleksandra Elizabete un Karolīna Elizabete, kura 1846. gadā apprecējās ar tirgotāju Džonu Viljamu Armitstedu un nodzīvoja līdz cienījamam vecumam.
Reinholds Ludvigs bija precējies ar Karolīni Krēgeri, sava brāļa sievas māsu, un abi guldīti dzimtas kapličā. Lielo kapu grāmatas liecina, ka kopš 1884. gada tajā apbedīti arī vairāki Sv. Jāņa draudzes locekļi – rātskunga sieva Karolīne Pihlava, Karolīna Katrīna Pihlava, kā arī Reformātu draudzes pārstāvji Katerīne fon Pihlava un Frīdrihs Augusts fon Pihlavs. Viņiem līdzās 1910. gadā apglabāta arī kāda 51 gada vecumā mirusi Pihlava, kuras vārds nav norādīts – vēl viens mazs noslēpums Lielo kapu klusajā vēsturē.
