“Digitālās spēles ir kļuvušas par ievērojamu radošo industriju daļu, pasaules mērogā pārspējot mūzikas un kino industrijas apgrozījumu. Šī nozare ir daļa no laikmetīgās kultūras, arī Latvijā mēs varam lepoties ar izstrādātājiem, kuru darbs ieguvis pasaules līmeņa ievērību un atzinību. Vienlaikus līdz šim nozarei pietrūkusi atzīšana, ka tā ir daļa no kopējās kultūras ekosistēmas, kā arī kādi specifiski mērķēti atbalsta mehānismi. Spēļu izstrāde ir starpdisciplinārs darbs, to pārsvarā veic mazie un vidējie uzņēmumi, kuru konkurētspēju var veicināt ar atbilstošām izglītības programmām un mērķtiecīgu atbalstu. Tas nodrošinātu vienlīdzību un daudzveidību, kā arī Eiropas digitālo spēļu nozares ilgtspējīgu attīstību. Kultūras ministrijā jau esam tikušies ar spēļu izstrādātāju pārstāvjiem, šo sadarbību turpināsim, lai Latvijas kultūra un ekonomika būtu ciešākā saskarē ar izstrādātāju vajadzībām,” saka kultūras ministre Agnese Logina.
Padomes pieņemtajos secinājumos ir uzsvērts digitālo spēļu izaugsmes potenciāls, kā arī nozares mijiedarbība ar citām nozarēm, tās loma kultūras satura izplatīšanā un daudzveidošanā. Izcelta arī spēļu iespēja pārstāvēt dažādu sabiedrības daļu pieredzes, tāpat kā nozares potenciāls darba vietu un ieņēmumu radīšanā. Aptuvenais digitālo spēļu tirgus Eiropā 2022. gadā bija 23,48 miljardi eiro, taču salīdzinoši jaunajā nozarē atzīmēti arī izaicinājumi ar standartizētu, specifisku datu apkopošanu.
Kultūras ministre tikās arī ar Igaunijas un Lietuvas kultūras ministriem, kā arī ar Eiropas Komisijas viceprezidenti, par Eiropas vērtībām un pārredzamību atbildīgo komisāri Veru Jourovu.
