VARAM izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus ar kopējo platību 20,5 tūkst. ha. Jaunajos dabas liegumos ietverti staignāju meži 2088 ha kopplatībā, no tiem 93 % jeb 17,5 tūkst. ha no jauna liegumos iekļautās zemes atrodas LVM pārvaldībā.
Staignāju mežu izplatība Latvijā ir sadrumstalota, tāpēc jauno īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) robežas tiek noteiktas, maksimāli apvienojot blakus esošu mērķa biotopu platības, kā arī ietverot pa vidu vai līdzās esošas bioloģiski nozīmīgas platības vienkopus. Šādi tiks uzlabots aizsardzības stāvoklis arī citiem ES nozīmes biotopiem. Noteikumu projekts paredz noteikt aizsardzības statusu arī vairāk nekā 4000 ha citu ES nozīmes meža biotopu.
Jaunajos dabas liegumos būs spēkā mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi – galvenās cirtes aizliegums un kopšanas cirtes aizliegums, sasniedzot noteiktu audzes vecumu.
Staignāju mežu biotops Latvijā kopumā sastopams 28 550 ha platībā. Staignāju meži ir īpaši ar to, ka tajos sastopamas gan sugas, kam nepieciešami pārmitri apstākļi, gan tādas, kuras var izdzīvot mainīgos mitruma apstākļos. Tāpat lielākā daļa koku staignāju mežos aug uz ciņiem, kam raksturīga no pārējās zemsedzes atšķirīga veģetācija.
Kopumā LVM vairāk nekā 24 % no pārvaldībā esošajām valsts meža zemju teritorijām pašlaik apsaimnieko ar galveno mērķi – dabas aizsardzība. Arī lielākā daļa dabai jo īpaši vērtīgās sauszemes ES nozīmes ĪADT Natura 2000 Latvijā atrodas LVM pārvaldībā un atbildībā.
Lai uzlabotu un atjaunotu dažādu retu sugu dzīvotnes un dažādus ES nozīmes biotopus, LVM šobrīd trīs ārējā līdzfinansējuma vides projektos 18 Latvijas ĪADT un divās rūpīgi izvēlētās demonstrējumu teritorijās veic nozīmīgus biotehniskos pasākumus. Izmantojot dabai draudzīgas meža apsaimniekošanas metodes, kuru modeļi tiek testēti arī to turpmākai izmantošanai līdzīgu biotopu apsaimniekošanā citviet Latvijā un Eiropā, LVM atjauno un uzlabo Latvijā īpaši reti sastopamus un no apsaimniekošanas atkarīgus biotopus, piemēram, skujkoku mežus uz osveida reljefa formām, ķērpjiem bagātus priežu mežus, mežainās piejūras kāpas u.c.
Līdz ar darbu vides projektu teritorijās, LVM uzņēmusies metodisko un aktivitāšu līderību no regulāriem traucējumiem atkarīgo biotopu apsaimniekošanas metodisko risinājumu vadīšanu, virzot mūsdienu pieeju dabas aizsardzībā. Mūsdienu dabas aizsardzības jaunā paradigma paredz kompleksu ekosistēmu aizsardzību, kombinējot aktīvu, mērķa biotopu ekoloģiskajās prasībās balstītu apsaimniekošanu ar netraucētu dabisko procesu norisi.
Jānorāda, ka LVM valdījumā un atbildībā esošās dabai nozīmīgās teritorijas nav izveidojušās pēkšņi – tas ir ilggadīgs un mērķtiecīgs mežsaimnieku un dabas vides sadarbības rezultāts, pieredzē balstītā aizsardzībā un apsaimniekošanā.
