COP28 ir vērienīgākais globālais forums klimata pārmaiņu jomā. Tas sastāv no vairākiem simtiem starpvaldību sarunu, kā arī daudzām paralēlām konferencēm, semināriem, diskusijām un cita veida pasākumiem. COP28 ietvaros tiks veikts starptautiskā stāvokļa novērtējums (Global stocktake) par valstu progresu attiecībā uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, piemēram, pielāgošanos klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei, temperatūras pieauguma samazināšanu krietni zem 2°C u.c. COP28 laikā plānots turpināt starpvaldību diskusijas par klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī klimata finansējuma jautājumiem.
Šobrīd norisinās pirmais starptautiskā stāvokļa novērtējums, kas noslēgsies ar gala izvērtējumu COP28 konferencē. Tā mērķis ir uzlabot un stiprināt visu iesaistīto pušu nacionālos devumus, kā arī stiprināt starptautisko sadarbību. Latvijas ieskatā, šim novērtējumam ir jāsniedz ieguldījums valstu nacionāli noteikto devumu izstrādei periodā pirms 2030. gada, kā arī periodā pēc 2030. gada. Latvija uzskata, ka starptautiskā stāvokļa pirmā novērtējuma noslēgšana ir COP 28 galvenā prioritāte.
Latvija stingri norāda, ka klimata politikas mērķiem ir jābūt zinātnē balstītiem, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā esošos ilgtermiņa mērķus. Vienlaikus Latvijai ir būtiski, lai klimata mērķu sasniegšanā būtu iesaistītas visas nolīguma partnervalstis un visas nozares. Jāpievērš vienlīdz liela uzmanība visiem klimata pārmaiņu virzieniem - ietekmes mazināšana, pielāgošanās un klimata finansējuma jautājumi.
COP28 ietvaros š.g. 5. decembrī 13 valstis, tostarp Latvija, daudzpusējā novērtējuma (Multilateral assessment) laikā aizstāvēs ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanu Latvijā iepriekšējā periodā (2013.-2020. gads). Latvijas ziņojumu prezentēs KEM Valsts sekretāre Līga Kurevska. Vienlaikus KEM sniegs ieskatu par klimata mērķu sasniegšanu turpmākajos gados līdz 2030.gadam.
Latvija, tāpat kā citas pasaules valstis, ir apņēmusies ierobežot un samazināt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā saskaņā gan ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (Latvija ratificējusi 1995. gadā), gan ar tās Kioto protokolu (Latvija ratificējusi 2002. gadā), kā arī Parīzes nolīgumu (Latvija ratificējusi 2017. gadā).
