Lielu daļu Igaunijas un Latvijas teritorijas klāj meži, kam ir gan sociāla, gan ekoloģiska nozīme. Taču meži ir apdraudēti. Ar katru gadu aizvien palielinās izcirstās platības. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir koksnes eksports, lai to sadedzinātu šķeldas un granulu veidā. Viena no lielākajām šķeldas un granulu importētājām no Baltijas valstīm ir Dānija. Tomēr koksnes dedzināšana enerģijas ieguvei ir pretrunīgi vērtējama, jo tā var izdalīt vairāk siltumnīcefekta gāzu nekā akmeņogles un gāze. Turklāt, ja no mežiem tiek izvesti lieli koksnes daudzumi, tas rada lielu kaitējumu dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.
Dānija ir ieviesusi Ilgtspējas likumu, lai aizsargātu klimatu un vidi. Likums paredz, ka jānosaka un jāaizsargā īpaši vērtīgas teritorijas un sugas. Nedrīkst samazināties oglekļa piesaiste mežā. Taču Igaunijā meži no oglekļa piesaistītājiem jau ir kļuvuši par CO2 emitētājiem, un tāda pati tendence vērojama arī Latvijā. Diemžēl meži tiek izcirsti arī aizsargājamās un vērtīgās teritorijās un pārvērsti koksnes granulās un šķeldā.
Dānijas uzņēmumi var ievērot likumu, izmantojot sertifikācijas shēmas, taču, kā liecina ziņojums “Nav dūmu bez uguns”, šīs shēmas nedarbojas un likums neaizsargā ne dabu, ne klimatu.
Dr. Viesturs Ķerus no Latvijas Ornitoloģijas biedrības skaidro: “Latvijā pat valsts mežos, kas ir sertificēti ar PEFC, esam liecinieki veco mežu un prioritāro meža putnu sugu aizsardzības teritoriju iznīcināšanai. Tas nozīmē, ka nav efektīvu aizsardzības pasākumu, lai dabai vērtīgi meži nepārtaptu sadedzināšanai paredzētā biomasā.”
Dānija tagad pastiprinās likumu, taču, kā norāda Dānijas klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrs Larss Ogords (Lars Aagaard), pašlaik apstiprinātās sertifikācijas shēmas vēl aizvien var tikt izmantotas.
Kā norāda Līna Šteinberga (Liina Steinberg), Igaunijas organizācijas “Save Estonia's Forests” pārstāve, sertifikācijas shēmas negarantē ilgtspēju: “Dažādās meža sertifikācijas shēmās joprojām ir daudz nepilnību, un ir daudz aspektu, kurus tās vispār neaptver. Tās piešķir ilgtspējas zīmogu koksnei, kas, piemēram, izcirsta meža putnu ligzdošanas un savvaļas dzīvnieku vairošanās sezonā, kā arī koksnei, kas iegūta, izcērtot aizsargājamās teritorijas un vietējām kopienām nozīmīgus mežus.”
Dānijā spēkā esošais likums, kuru var ievērot, vēl aizvien izmantojot neatbilstošas sertifikācijas shēmas, nepalīdz Igaunijas un Latvijas mežiem. Ziņojums “Nav dūmu bez uguns” liecina, ka Dānijai būtu pakāpeniski jāpārtrauc koksnes izmantošana enerģētikā. Vispirms Dānijai būtu jāpārtrauc koksnes imports no Igaunijas un Latvijas, jo tas veicina šo valstu mežu stāvokļa pasliktināšanos.
Tobiass Jespersens (Tobias Jespersen), Dānijas organizācijas “NOAH Friends of the Earth Denmark” pārstāvis, uzsver: “Dānija sevi dēvē par zaļo pionieri, bet Igaunijas un Latvijas mežu koksnes dedzināšana, saucot to par atjaunojamo enerģiju, ir pretrunā ar zaļo enerģiju. Ja Dānija vēlas būt patiesi pirmrindniece, rādot piemēru citiem, mums būtu jāpārtrauc importēt koksni no Baltijas un citām valstīm un tā vietā jāmeklē patiesi ilgtspējīgi risinājumi.”
