Konkurences padome (KP) savā pētījumā kliedējusi virkni publiski izskanējušo pieņēmumu par piena produktu cenu veidošanos. KP norāda, ka starp mazumtirgotājiem vērojama konkurences cīņa, produktu cenas tirgotāji savā starpā nesaskaņo un tās dažādos veikalu tīklos nozīmīgi atšķiras. Turklāt mazumtirgotāji kopumā inflācijas laikā ir atbildīgi veidojuši produktu cenu politiku. Laikā, kad strauji kāpa inflācija, mazumtirgotāji piena produktus nereti tirgojuši ar zaudējumiem. Tādējādi straujo izejvielu un energoresursu, kā arī veikalu uzturēšanas izdevumu kāpumu tirgotāji nav pārnesuši uz produkta gala cenu, bet gan samazinājuši savu peļņu.
Šie secinājumi lasāmi šodien publiskotajā KP “Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības” ziņojumā, kurš ar faktiem pierāda iepriekš paustos tirgotāju skaidrojumus par straujā pārtikas cenu kāpuma iemesliem.
Analizējot visus mazumtirdzniecības ķēdes posmus un datus par to darbību vairāk nekā divu gadu garumā (no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam), KP secinājusi, ka mazumtirgotāji zaudējumus no piena pārdošanas cietuši visā analizētajā periodā. Mazumtirgotāju uzcenojuma daļa nav spējusi nosegt tādas mazumtirgotāju izmaksas kā personāla, veikala uzturēšanas, mārketinga izmaksas u. c. Kaut arī, sākot no 2022. gada beigām, zaudējumi ir samazinājušies, uzcenojums joprojām bijis mazāks nekā mazumtirgotāju izmaksas.
Arī no siera pārdošanas mazumtirgotāji 2022. gada 2. un 3. ceturksnī ir cietuši zaudējumus, kas skaidrojams ar būtisku iepirkuma cenas paaugstināšanu un veikalu uzturēšanas izmaksu palielināšanos, liecina KP pētījums. Situācija normalizējusies, tikai sākot ar 2023. gada 1. ceturksni, kad mazumtirgotāji ar siera pārdošanu ir spējuši segt izdevumus un guvuši ieņēmumus. Ņemot vērā, ka sieram ir ilgāks derīguma termiņš un tirgotājiem ir jāiztirgo iepriekš iepirktie krājumi, piegādātāju cenas samazinājums veikalu plauktos atspoguļojas ar nelielu laika nobīdi.
Līdzīgi bijuši periodi, kad arī krējuma pārdošana mazumtirgotājiem bijusi ar mīnus zīmi, ko proporcionāli visvairāk ietekmējušas pieaugošās veikalu uzturēšanas izmaksas, secinājusi KP. Mazumtirdzniecības posmā skābā krējuma iepirkuma cena veido būtiskāko daļu no pārdošanas izmaksu komponentēm, proti, vidēji ap 80 % no kopējās skābā krējuma pārdošanas cenas (bez PVN). Nākamās divas nozīmīgākās komponentes ir veikalu uzturēšanas izmaksas un personāla izmaksas, konstatējusi KP.
LPTA gan norāda uz interpretācijas kļūdu KP secinājumos, kad, atsaucoties uz siera un skābā krējuma cenu indeksa datiem, KP norāda, ka “ražotāji un mazumtirgotāji cenas pielāgojuši drīzāk inflācijas līmenim, nekā zemnieku/lauksaimnieku cenu līmenim”. LPTA iebilst šim formulējumam, uzverot, ka mazumtirgotāji ar lauksaimniekiem tiešā veidā nesadarbojas. Tirgotāju cenu izmaiņas var salīdzināt tikai ar ražotāju cenām, un šāda analīze skaidri uzrāda, ka mazumtirdzniecības cenu izmaiņas ir sekojušas tam, kādas produktu cenas ir nodrošinājuši piegādātāji.
Konkurences padome pētījumā norāda, ka Latvijā starp mazumtirgotājiem pastāv konkurence un katrs mazumtirdzniecības tīkls savas pārdošanas cenas piena produktiem nosaka patstāvīgi. Detalizēti un ilgā periodā izvērtējot visus mazumtirdzniecības ķēdes dalībniekus un to rīcību, KP pētījumā atkārtoti uzsver, ka nozares atbildīgajām institūcijām jāsaglabā brīvs tirgus bez cenu fiksēšanas vai papildu regulējumiem, kas ierobežotu katra piegādes ķēdes dalībnieka brīvu rīcību cenu noteikšanā.
Ziņojumā lasāmi vairāki KP ierosinājumi un secinājumi, kas varētu uzlabot situāciju pārtikas tirgū, piemēram, KP ierosinājums par cenu salīdzināšanas rīku, kas ļautu patērētājiem pieņemt apsvērtus lēmumus par labu konkrēto preču iepirkšanai par visizdevīgāko cenu konkrētajā periodā mazumtirdzniecības vietās. Savukārt kā viens no izaicinājumiem Latvijas piena tirgū minēta esošā tirgus struktūra piena nozarē, t. i., salīdzinoši liels mazo saimniecību skaits, kur tiek ražots svaigpiens, un vienlaicīgi arī salīdzinoši liels pārstrādes uzņēmumu skaits, kas neveicina apjomradītus ietaupījumus (angliski – economies of scale) ražotājiem un pārstrādātājiem, norādot uz vietējo piena ražotāju konsolidēšanas nepieciešamību, lai stiprinātu nozari un vairotu tās konkurētspēju.
