“Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viens no mūsu kultūras un sabiedrības vissvarīgākajiem notikumiem. Darbs pie svētku izveides norit vairāku gadu garumā, tādēļ, lai šī tradīcija turpinātos, tā ir atbilstoši jāatbalsta. Mēs redzam, ka jau no 2015. gada kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums nav ticis pietiekami risināts. Līdz ar to kultūras nozarei ir jāapvienojas, lai kopīgiem spēkiem panāktu taisnīgu atalgojumu. Šo finansējumu nevajadzētu atņemt citiem kultūras procesiem, kas arī saistīti ar svētku norisi. Tam ir jānāk no pārnozaru atbalsta, visai likumdevējai varai parādot, ka mēs apzināmies Dziesmu un Deju svētku neatsveramo nozīmi latviešu tautas identitātē,” saka kultūras ministre Agnese Logina.
Latvijas Nacionālā kultūras centra darba grupa tika izveidota 2021. gada 1. februārī. Tajā piedalās pārstāvji no Latvijas Nacionālā kultūras centra, Dziesmu svētku biedrības, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, pašvaldību kultūras pārstāvji un pašvaldību kultūras centru direktori. Darba grupas sagatavotā kolektīvu vadītāju atalgojuma koncepcija tika iesniegta saskaņošanai 2023. gada jūlijā. Šī koncepcijas versija saņēma iebildumus no Finanšu ministrijas un LLPA, tādēļ darba grupa šodien tikās, lai saskaņotu tālāku procesu koncepcijas atkārtotai virzīšanai.
Darba grupa apsprieda precizējumus koncepcijas jautājumos par atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, to skaitu un kolektīvu vadītāju noslodzi. Tāpat tika apspriesti darba tiesisko attiecību jautājumi dažādu māksliniecisko kolektīvu ietvaros. Atvērts ir arī jautājums par informācijas klāstu no visām pašvaldībām un kolektīviem, kuras pilnveidošana ļautu faktoloģiski precīzāk vērtēt nepieciešamo finansējumu. Ministre tuvākajā laikā aicinās pašvaldībām sniegt informāciju par kolektīviem piešķirto finansējumu.
Kultūras ministrija vērš uzmanību uz to, ka kolektīvu vadītāju atalgojumam valsts budžeta mērķdotācijai piešķirtais valsts budžeta finansējums kopš 2015. gada ir palielinājies tikai par 26,6%. Šīs mērķdotācijas bāzes summa vienam mākslinieciskā kolektīva vadītājam gadā nepārsniedz 420 eiro, līdz ar to mēneša bāzes summa ir 35 eiro.
Finansējuma palielināšanai patlaban ministrija saredz divus iespējamos scenārijus. Pirmais no tiem ietver finansējuma sniegšanu no Kultūras ministrijas bāzes budžeta, kas ministres ieskatā ir nevēlams, jo var saistīties ar kultūrizglītības kapacitātes vājināšanos. Otrs scenārijs ir papildu finansējuma piešķiršana Saeimas budžeta apstiprināšanas procesā. Kolektīvu vadītāju algas palielinājums ietilpa Kultūras ministrijas virzītajā 2024. gada budžeta prioritāšu pieprasījumā, taču tas iepriekš neguva Ministru kabineta atbalstu.
