Puses pārsprieda arī Latvijas soļus enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, pāreju uz ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu, kā arī Eiropas valstu kopīgos centienus klimata pārmaiņu mazināšanā.
Spriežot par Krievijas karu Ukrainā, puses pievērsās arī jautājumam par Krievijas dezinformācijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. “Absolūti lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir vēstures pareizajā pusē un atbalsta Ukrainu,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, atzīmējot, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma liela daļa cilvēku, kuriem ir saikne ar Krieviju, vairs nevēlas ar šo valsti asociēties. Klātesošie pārrunāja arī izaicinājumus saistībā ar informatīvo telpu Latvijas pierobežā.
Spriežot par Eiropas valstu kopīgajiem izaicinājumiem, īpaši akcentēta tika darbaspēka trūkuma ietekme uz ekonomiku un iespējas to risināt. Latvijas parlamentārieši uzsvēra ciešās saites ar mūsu valsts diasporu un atzīmēja, ka kopš pērnā gada līdzsvarojies migrācijas saldo, attiecīgi samazinoties no Latvijas emigrējušo skaitam un pieaugot remigrācijai.
Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra Latvijas un Vācijas labās divpusējās attiecības, kā arī ciešo sadarbību aizsardzībā, izceļot Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā.
Kopā ar Saeimas priekšsēdētājas biedri sarunā piedalījās arī parlamentārieši no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu.
