“Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju dzīvot drošā un labklājīgā Latvijā, pašvaldībām ir jābūt gan efektīvām un saimnieciskām, gan jāspēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Valdībai ir svarīgs dialogs ar pašvaldībām, un, strādājot pie nākamā gada budžeta un šodien parakstot ikgadējo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu, valdība apņemas nodrošināt pastāvīgu, stabilu un prognozējamu ieņēmumu bāzi 2024. gadā un vidējā termiņā, būtiski palielināt aizņemšanās limitu un piešķirt papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%.
Vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tāpat pašvaldībām ar aizņēmumu līdzekļiem būs iespējams turpināt realizēt izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkciju īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% un ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15%. Piedāvāts arī saglabāt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to katrai pašvaldībai, atbildīgi izvērtējot kopējo saistību apjomu, būs iespējams īstenot savas noteiktās prioritātes.
Tāpat ir panākta vienošanās par pastāvīgu kritēriju un nosacījumu izstrādi pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītības iestāžu, ceļu infrastruktūras un citu investīciju projektu vērtēšanai, lai saņemtu valsts budžeta aizdevumus. Tas ļaus pašvaldībām savlaicīgi sagatavot un īstenot investīciju projektus, piesaistot aizņēmumu, kā arī mazinās administratīvo slogu.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu par kuriem ir panākta vienošanās, bet ir arī tādi, kuros saglabāti atšķirīgi viedokļi. Būtiskākais jautājums, kurā nav panākta vienošanās, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024. – 2026. gadam. Budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 3. novembrī.
