DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
09. oktobrī, 2023
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Saimnieciskā gada pārskats 2022: jāturpina darbs pie VID nodokļu pārskata pilnveides

Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP) – lai arī atzinums kā ik gadu ir ar iebildēm, paveicamie “mājasdarbi” ir ļoti skaidri.

Īsumā

  • 2022. gada SGP veido 73 pārskati; bilances kopsumma – 37,2 mljrd. eiro, konsolidētais valsts parāds – 16,6 mljrd. eiro, ieņēmumi – 16,8 mljrd. eiro un izdevumi – 16,3 mljrd. eiro.
  • Valsts kontroles atzinums par 2022. gada SGP – ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru.
  • Būtiskākais apjoma ierobežojums – nav iespējams pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.
  • Jau otro gadu Valsts kontroles redzeslokā Konkurences padomes (KP) lēmumu ietekme uz SGP.
  • Ir uzlabojama VID sadarbība ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

“Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, t. i., nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu Valsts kontroles atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai,” turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere. 

VID nodokļu pārskats

Noslēdzot revīziju par 2021. gada SGP, jau vērsām uzmanību, ka vairākiem VID nodokļu pārskata posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. VID apņēmās pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus un ieviest ieteikumus VID nodokļu pārskata pilnveidošanai.

Tomēr arī šogad revīzijas rezultāti parādīja, ka VID nodokļu pārskata pilnveidošana vēl ir turpināma. Arī šogad VID sākotnēji sagatavotais nodokļu pārskats (02.05.2023.) tika būtiski labots (10.08.2023.). Jau sākotnēji iesniegtajā pārskatā revidenti konstatēja dažādas kļūdas un neatbilstības. Piemēram:
(1) nepamatoti palielinātas īstermiņa prasības 69,8 milj. eiro apmērā, jo nebija dzēsti mirušo/likvidēto nodokļu maksātāju parādi; (2) pārskata piezīmēs informācija par prasībām un saistībām neatbilst virsgrāmatas datiem; (3) nav realizēti visi pieteiktie Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitātes uzlabojumi, joprojām ir kļūdas un neatrisinātas problēmas dažādos algoritmos, kas ietekmē grāmatvedības uzskaites pareizību. Lai gan labotajā pārskatā tika būtiski samazināta bilances summa uz pārskata gada sākumu un beigām (par 399 milj. eiro un par 1,14 mljrd. eiro), t. sk. arī ilgtermiņa un īstermiņa prasības (attiecīgi par 308 milj. eiro un 830 milj. eiro), kā arī VID norādīja, ka šie būtiskie posteņu samazinājumi ir izveidojušies, atrisinot pieteiktos problēmziņojumus un veicot datu korekcijas, tomēr joprojām neesošā analītiskā uzskaite liedza Valsts kontroles revidentiem pārliecināties, ka veikto labojumu rezultātā informācija VID nodokļu pārskatā ir korekta.  

“Mēs novērtējam VID paveikto MAIS grāmatvedības funkcionalitātes pilnveidošanā. Tomēr uzskatām – lai varētu gūt pietiekamu pārliecību par VID nodokļu pārskata bilances prasību un saistību posteņos atklātās informācijas patiesumu, kritiski svarīgi ir pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu un nodrošināt VID nodokļu pārskatā uzrādīto posteņu datu analītisko uzskaiti pa nodokļu maksātājiem. Tādējādi tiktu nodrošināta pārskata lietotāju pārliecība par atbilstošu valsts budžeta ieņēmumu un ar tiem saistīto prasību un saistību uzskaiti un patiesas informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanai par gadskārtējo valsts budžetu,” uzsver Ilze Bādere.

KP pieņemtie lēmumi karteļu lietās un to ietekme uz SGP

Jau noslēdzot 2021. gada SGP revīziju, secinājām, ka KP 30.07.2021. lēmums t. s. “Būvnieku karteļa” lietā radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām (un to kapitālsabiedrībām), jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Tāpat secinājām, ka šie darījumi radīs ietekmi uz SGP finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo pasūtītājiem: (1) 18 būvniecības objektiem, kas tiek līdzfinansēti no ES un valsts budžeta programmas par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentiem līdzekļiem, uz 31.12.2021. piemēro 18,4 milj. eiro finanšu korekciju, (2) konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, iespējams, radies 22,3 milj. eiro būvdarbu izmaksu sadārdzinājums u. c. ar pārkāpumu saistītie izdevumi.

Aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to atklāšanu KP ir izvirzījusi par savu darbības prioritāti. Izvērtējot KP tīmekļvietnē publicēto informāciju par pieņemtajiem lēmumiem laikā no 01.01.2006. līdz 01.06.2023., konstatēts, ka pēc lietas klasifikācijas “Aizliegta vienošanās” ir pieņemti 69 lēmumi, no kuriem 58 jeb 84 % ir stājušies spēkā. Lai gan pieņemto lēmumu skaits samazinās, uzlikto naudas sodu dinamika liecina, ka arvien vairāk tiek konstatētas aizliegtas vienošanās starp Latvijā lieliem tirgus dalībniekiem. Piemēram, par: (1) Samsung preču cenu noteikšanu 2009. gadā; (2) 22 banku pakalpojumu cenu noteikšanu 2011. gadā; (3) Volkswagen automašīnu iepirkumiem 2014. gadā; (4) būvmateriālu mazumtirdzniecības cenu un sabiedriskā transporta tarifu Rīgas pilsētā noteikšanu 2017. gadā; (5) būvniecības iepirkumiem 2021. gadā; (6) sabiedriskā transporta pakalpojumiem un autoceļu būvniecības iepirkumiem 2023. gadā.

KP pieņemtiem lēmumiem par aizliegtas vienošanās konstatēšanu ir būtiska ietekme uz valsts un pašvaldību institūciju gada pārskatos un SGP sniedzamo informāciju par prasībām un saistībām (t. sk. iespējamām saistībām). Tāpat arī šie lēmumi radīs ietekmi uz valsts budžetu nākotnē, jo: (1) pasūtītājiem, kuri noslēguši līgumus ar karteļos iesaistītājiem komercsabiedrībām1, par projektu (preču) īstenošanu (piegādāšanu) tikai par būvniecības karteli CFLA un Vides investīciju fonds ar EKII līdzekļiem ir piemērojusi līdzfinansējuma finanšu korekciju uz 31.12.2022. 20,6 milj. eiro  apmērā; (2) konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi izmaksu sadārdzinājuma veidā, kā arī (3) ir radušies citi ar pārkāpumu saistīti izdevumi.

KP uzliktais naudas sods, kā arī cietušo tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu ir būtisks priekšnoteikums, lai atturētu no turpmākas negodprātīgas rīcības nākotnē. Tomēr uzliktie naudas sodi visbiežāk sasniedz tikai daļu no pārkāpēja nelikumīgi gūtās peļņas. Kā revīzijā secināts, zaudējumu atgūšanas process nav pietiekami aktīvs, tādējādi nenodrošinot lietderīgu finanšu līdzekļu izmantošanu un, ja cietušie nepieprasa nodarīto zaudējumu atlīdzību, pārkāpējam ir iespēja sev nodrošināt nepamatotas priekšrocības un labākus tirgus apstākļus.

“Savstarpēji sadarbojoties ar Valsts kasi, vērsām uzmanību uz nepieciešamību izveidot universālu piezīmi, kas nodrošinātu gada pārskata lietotājus ar informāciju par kontrolējošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi un/vai iespējamo ietekmi uz valsts un/vai pašvaldību budžetiem nākotnē, kā arī nodrošinātu informācijas uzkrāšanu. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, bet tie īstenoti tikai daļēji un atsevišķu pasākumu izpilde ir ieviešanas procesā, Valsts kontrole turpinās sekot līdzi gan pasākumu īstenošanas progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos,” piebilst Ilze Bādere.

VID sadarbība ar klientiem IIN iemaksu uzraudzībā

Pārmaksāto nodokļu atmaksa – viens no nodokļu administrēšanas būtiskiem un nodokļu maksātājiem nozīmīgiem procesiem. Jau revīzijā par 2016. gada SGP tika konstatētas nepilnības saistībā ar pārmaksātā IIN atmaksu un VID tika sniegts ieteikums veikt pasākumus nodokļu maksātāju izglītošanai, lai samazinātu nepilnības turpmāk iesniedzamajās deklarācijās un informētu arī par tiesībām, kādas nodokļu maksātājs var izmantot turpmāk.

Revīzijā par 2022. gada SGP tika konstatētas IIN pārmaksas 42 tūkst. eiro apmērā, kuras VID nodokļu maksātājiem nav atmaksājis, lai gan šie nodokļu maksātāji 2022. gadā ir iesnieguši citas nodokļu deklarācijas ar IIN pārmaksu un VID ir veicis šīs IIN izmaksas 2022. gadā. Noskaidrots, ka minētās IIN pārmaksas veidojas no nodokļu maksātāju veiktajām iemaksām, kurām pretī nav aprēķinu. Revīzijas laikā VID apliecināja, ka izskatīs šo noilgušo pārmaksu dzēšanu.

Ilze Bādere norāda: “Gadījumi, kad nodokļu maksātāja iemaksas ilgstoši netiek atmaksātas un VID nav informējis nodokļu maksātāju, liecina par trūkumiem VID un klientu sadarbībā. Tāpēc vērsām VID uzmanību, ka šādas situācijas turpmāk nav pieļaujamas un ieteicām veikt pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju nodokļu pārmaksu uzraudzību un valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summu dzēšanu normatīvajā aktā noteiktajos termiņos.”

Plašāka informācija

1 Līgumsabiedrība (pilnsabiedrība u. c. sadarbības formas), kurā kāds no karteļa lietas dalībniekiem ir piedalījies.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI