Kā uzsver ITUC ģenerālsekretāra pienākumu izpildītājs Luc Triangle: “Galvenais mērķis ir paātrināt dzimumu darba samaksas atšķirību mazināšanu, lai līdz 2030. gadam panāktu vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu, kas ir 8. ilgtspējīgas attīstības mērķis. Tas ir galvenais Jaunajā sociālajā līgumā1, kas nosaka taisnīgas algas, tostarp, minimālo iztikas minimumu, klimatam draudzīgas darbavietas un vienlīdzība un iekļaušana visiem.”.
Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022.gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020.gadā (22,3%).
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022.gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Kā tas arī sagaidāms, lielākas darba samaksas atšķirības 2022.gadā bija tieši privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%).
Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida 2022.gada oktobrī sasniedza 20%. Tai pat laikā sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību 2022.gadā bija nepilnas divas reizes augstāks (48,2%) nekā vīriešu īpatsvars ar augstāko izglītību (29,4%) vecuma grupā 25-64 gadi.
Analizējot datus nozaru griezumā, vislielākās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā ir mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, sasniedzot 37,2% 2022.gadā, būtiskas atšķirības novērojamas arī Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 34%, finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē – 28,9% un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 27,6%, kas visticamāk daļēji ir skaidrojams ar profesiju segregāciju, proti, sievietes šajās nozarēs ieņem mazāk atalgotus darbus. Savukārt vismazākās atšķirības ir valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 0,6% un transporta un uzglabāšanas nozarē – 1,7%. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē ir novērojams pat pretējs efekts – vidējā sieviešu darba samaksa ir par 6,1% augstāka nekā vidējā vīriešu darba samaksa.
2023.gadā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas paredz, ka vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu jāmaksā vienāds atalgojums. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Starptautiskajā vienlīdzīgas darba samaksas dienā aicina visus darba devējus ievērot vienlīdzīgas darba samaksas principus, savukārt darba ņēmējiem – būt arodbiedrības biedriem un stingri iestāties par savām darba tiesībām un pieprasīt vienlīdzīgu atalgojumu par vienādas vērtības darbu.
1 Jaunais Sociālais līgums ir ITUC iniciatīva, šāds līgums būtu vienošanās starp darba ņēmējiem, valdību un uzņēmumiem, kurā jāiekļauj vispārējas minimālās garantijas visiem strādājošajiem.
