Ļūbasta pilskalns, kas atklāts, izmantojot LIDAR reljefa kartes, Eiropas Kultūras mantojuma dienās bija viens no neparastākajiem objektiem, raksturojot mūsdienu tehnoloģiju un digitālo rīku nozīmi kultūrvēsturiski vērtīgu objektu atklāšanā un to aizsardzībā.
LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs Aldonis Utināns uzsver, ka darbi teritorijā rūpīgi plānoti, ņemot vērā teritorijā esošo Eiropas mēroga kultūras mantojumu.
“Kopumā no krūmiem un pameža atbrīvojām teritoriju 0,3 hektāru platībā. Izpļāvām arī daļu pilskalna, lai atsegtu redzamību uz pilskalna terasveidīgo reljefa formu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tāpat izveidojām taku, lai pilskalnam varētu piekļūt no dzelzceļa puses,” skaidro Aldonis Utināns.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes informācija vēsta, ka pilskalna ierīkošanai senatnē izvēlēta reljefā par 5–6 m paaugstināta vieta, kas mūsdienās atrodas dzelzceļa un šosejas malā netālu no Ļūbastes dzelzceļnieku māju ciemata. Daudzu gadsimtu garumā pilskalns saglabājies nepostīts. Pilskalna nocietinājumu sistēmu veido no visām pusēm izrakti divi paralēli 1-1,5 m dziļi grāvji un uzbērti divi ap 1 m augsti vaļņi, kā rezultātā izveidots plānā gandrīz taisnstūrveida, 55 x 25 m liels plakums. Nocietinājumi ir izteiktāki visapkārt kalnam, bet DR nogāzē tie dabā nav saskatāmi. Ieejas vieta pilskalnā bijusi no DA puses, kur abos grāvjos vērojams aizmilzums.
2022. gadā Ļūbasta pilskalnā veikti arheoloģiskās izpētes darbi. Atrastās švīkātās keramikas lauskas norāda uz pilskalna apdzīvotību vēlajā bronzas vai agrajā dzelzs laikmetā. Pilskalns bijis apdzīvots ļoti īsu brīdi vai arī izmantots kā patvēruma vieta. Precīzāku pilskalna datējumu varēs noteikt pēc arheoloģisko izrakumu laikā iegūto oglīšu paraugu datēšanas ar īpašu radioaktīvā oglekļa metodi.
