Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, riski, kas saistīti ar Baltijas valstu enerģētisko drošību, ir būtiski mainījušies. Visas trīs Baltijas valstis ir izskatījušas iespējas pievienoties kontinentālās Eiropas elektrotīklam agrāk, nekā sākotnēji plānots. Šī gada 12. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk panāktu gatavību sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu.
Šodien tikšanās laikā Baltijas valstu klimata un enerģētikas ministri atzinīgi novērtēja valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru (PSO) centienus nodrošināt alternatīvu paātrinātās sinhronizācijas scenāriju novērtējumu. PSO kopīgais darbs ir nodrošinājis, ka visu kritiskās infrastruktūras projektu virzība tiek nodrošināta iecerētajos termiņos, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, Igaunijas-Latvijas trešā starpsavienojuma gadījumā ir panākts agrāks nodošanas datums, kā arī LitPol (Lietuvas-Polijas) savienojuma tests noritējis sekmīgi.
Ņemot vērā šos centienus, klimata un enerģētikas ministri apsprieda iespējamo politisko vienošanos par sinhronizācijas datuma agrāku termiņu. Šī politiskā vienošanās uzliktu PSO pienākumu 2024. gada augustā kopīgi informēt BRELL partnerus par BRELL1 līguma pārtraukšanu un sekojoši sinhronizēt ar kontinentālo Eiropu 2025. gada februārī.
Šie kopīgie centieni ir vienots enerģētiskās drošības politikas spēks starp Baltijas valstīm.
1 vēsturisks līgums starp Baltijas valstīm un Krieviju, kas precizē operācijas IPS/UPS sinhronajā zonā.
