KVP neatbalstīja vairāku lauksaimnieku organizāciju izteikto priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, jo nozares prasības ir iespējams risināt bez ārkārtējās situācijas pasludināšanas. Tomēr KVP vienlaikus atzina, ka pavasara salnu un ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā un meža atjaunošanā, kā arī tā ieaudzēšanā ir nosakāmas kā valsts mēroga dabas katastrofa, kuras seku novēršanā ir jāveic virkne pasākumu, kas pēc iespējas samazinātu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem radītos zaudējumus. Zemkopības ministrijai uzdots aicināt Lauku atbalsta dienestu (LAD), Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) un bioloģisko saimniecību sertificējošās iestādes salnu un sausuma cietušajām saimniecībām saglabāt atbalstu, ja tā saņemšanas nosacījumu izpildi tieši ietekmēja vai kavēja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi. Tāpat LAD un Valsts meža dienests (VMD), vērtējot tīrumus un mežu, nepiemēros sodus par iznīkušajiem stādījumiem, ja to atjaunošanu un ieaudzēšanu kavēja sala un sausuma postījumi. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm ZM rosinās nepiemērot soda sankcijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, ja līgumu nosacījumu izpildi tieši ietekmējušas pavasara salnu un ilgstošā sausuma sekas.
Jau ziņots, ka pavasara salnas un ieilgušais sausums ir radījis nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, tostarp labības, eļļas augu, pākšaugu, dārzeņu un augļu nozarei, negatīvi ietekmējot kultūraugu sēju, dīgšanu un attīstību. Zemkopības ministrijai ir bažas, ka 2023. gada nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi augkopības un lopkopības nozarēm radīs nopietnas un negatīvas sekas turpmākai saimniecību dzīvotspējai. Šo nozaru kopējo ieņēmumu samazinājums var sasniegt 301 miljonu eiro, ņemot vērā gan lauksaimniecības nozaru izlaides prognozēto samazinājumu, gan arī lopbarības izmaksu ievērojamo pieaugumu 2023. gadā.
Situācija lauksaimniecībā joprojām nav uzlabojusies, gluži pretēji, – arī turpmāk paredzamie laikapstākļi neiepriecina lauku saimniekus. Tālab – saskaņā ar pašreizējo – prognozi, graudaugu raža varētu būt pat par 30 līdz 50% mazāka par prognozēto. Arī mežā situācija saglabājas sarežģīta – turpinās augsta ugunsbīstamība, turklāt ir nopietni bojātas jaunās mežaudzes.
