Diskusijā ministri pārrunā tā saukto NEXUS pieeju, kas uzsver ūdens, enerģijas un pārtikas drošību un ekosistēmu — ūdens, augsnes un zemes — savstarpējo atkarību, kas ir šīs drošības pamatā. NEXUS pieeja nosaka savstarpēji izdevīgus risinājumus, kuru pamatā ir izpratne par ūdens, enerģētikas un lauksaimniecības politikas sinerģiju, saglabājot ekosistēmu integritāti un ilgtspēju.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Ir būtiski vienoties par integrētu pieeju politikas veidošanai, ņemot vērā dažādu nozaru un vides savstarpējo saistību, jo tikai tā mēs varam sasniegt ilgtspējīgākus un efektīvākus rezultātus. Lai mazākās ES dalībvalstis veiksmīgi un pilnvērtīgi spētu īstenot NEXUS pieeju, ir ļoti svarīgi nodrošināt tehnisko un finansiālo atbalstu, veicināt zināšanu apmaiņu un prasmju attīstīšanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām nozarēm.”
Tāpat diskusiju laikā ministri pārrunāja risinājumus jūras piesārņojuma mazināšanai. Kopš 2022. gada 1. jūlija Latvija pilda prezidējošās valsts Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) pienākumus, un Latvijas prezidentūras prioritāte ir Baltijas jūras rīcības plāna īstenošana, kas ietver aktivitātes jūras piesārņojuma novēršanai un samazināšanai.
Ministrs Latvijas vārdā pauda atbalstu darbam pie jauna starptautiska juridiski saistoša instrumenta par plastmasas piesārņojuma ierobežošanu, tostarp jūras vidē, uzsverot, ka Latvija ir gatava sadarbībai, kas veicinātu efektīvus risinājumus arvien aktuālākajai plastmasas piesārņojuma problēmai. Latvija aktīvi piedalās starpvaldību sarunās un atbalsta ES tās vadošajā lomā plastmasas piesārņojuma apkarošanā globāli.
M. Sprindžuks uzsvēra: “Lai ilgtermiņā samazinātu plastmasas piesārņojumu, ir svarīgi ierobežot un kontrolēt noteiktus plastmasas veidus, jo īpaši nepārstrādājamās plastmasas. Ar mērķi rast labākos risinājumus attiecībā uz nepārstrādājamu vai neapstrādātu plastmasas iepakojumu, izstrādāts pētījums “Par Latvijas tirgū laistā plastmasas iepakojuma sastāvu un daudzumu”, vienlaikus plānojot izmaiņas likumdošanā, piemērojot Dabas resursu nodokli atsevišķām plastmasas un kompozītplastmasas produktu grupām.”
Vienlīdz svarīgs jautājums vides ministru sanāksmes darba kārtībā ir atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana un to līdzsvarota ieviešana, ņemot vērā teritoriālo pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu.
Latvijai ir būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību un pakāpeniski atteikties no fosilajiem energoresursiem, kuru lielākā daļa līdz šim galvenokārt nāk no Krievijas. Tāpēc mums ir jāpalielina atjaunojamās enerģijas ražošana, tostarp vēja un saules enerģija, integrējot politikas plānošanu un teritoriālo plānošanu, kas balstīta uz ekosistēmu pieeju, tā veicinot saskaņotību starp atjaunojamās enerģijas un vides politiku.
