Palu laiku senie sēļi saukuši par piekto gadalaiku jeb atbūdu, kas arī mūsdienās var ilgt trīs mēnešus, bet ūdens plesties 20 km2 plašumā, pievilinot laivotājus un putnu vērotājus. Atbūda Dvietes palienē nodrošina nepieciešamos apstākļus bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanai, tā kalpo arī teritorijas unikalitātes iepazīšanai un aktīvai atpūtai.
“Izsniegtās atļaujas ir viens no veidiem, kā novērtēt apmeklējuma noslodzi atbūdas laikā. Apsekojumos secinātais – laivotāji netrokšņo, cieņpilni attiecas gan pret dabu, gan šķērsotajiem applūdušajiem privātīpašumiem – ļauj domāt, ka arī turpmāk lemsim par labu laivošanas atļauju izsniegšanai atbūdas laikā,” teic pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda.
Dvietes paliene atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parkā “Dvietes paliene”, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000. Latvijā tā ir viena no svarīgākajām putnu koncentrēšanās vietām, tādēļ applūstošo palieņu platības ir izcili piemērotas daudzām putnu sugām, tostarp retām un aizsargājamām. Kopējais ūdensputnu skaits pavasara migrāciju laikā Dvietes palienē vienlaicīgi var pārsniegt pat 30 000 īpatņu. Tur vērojamas sējas zosis, baltpieres zosis, meža zosis, īsknābju zosis, baltvaigu zosis, kā arī īpaši aizsargājamie ziemeļu gulbji un mazie gulbji.
Parka lielākā daļa atrodas Dvietes upes senlejā – seklā ielejveida pazeminājumā, kurā uzkrājas Daugavas pavasara palu ūdeņi. Tieši tādēļ teritorija daudz izteiktāk kā citās vietās mainās līdzi gadalaikiem un laika apstākļiem. Proti, vieta, kas vienā brīdī atrodas zem ūdens, jau nākamajā nedēļā var būt sausumā un otrādi, bet vieta, kur vasarā ganās savvaļas zirgi, rudenī var pārsteigt ar iespaidīgu caurceļojošo putnu koloniju.
