Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas koordinācijai vienojās, ka ZM aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.
Lauksaimniekiem rekomendējams stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai vēl labāk – naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem. Domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina arī izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.
Sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām apkopoti būtiski ieteikumi rīcībai sausuma un karstuma apstākļos. Ieteikumi tiks regulāri atjaunoti un papildināti.
- Ieteikumi dzīvnieku īpašniekiem karstā laikā (Pārtikas un veterinārais dienests)
- Ieteikumi kā palīdzēt dzīvniekiem karstajā laikā un kā pasargāt tos no knišļu uzbrukumiem (Pārtikas un veterinārais dienests)
- Ieteikumi iedzīvotājiem savas veselības pasargāšanai un saudzēšanai karstajā laikā (Veselības ministrija)
- Ieteikumi iedzīvotājiem par pārtiku karstajā laikā (Pārtikas un veterinārais dienests)
Sanāksmē piedalījās ZM, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta (VMD), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu institūciju eksperti.
Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas pārvaldības koordinācijai turpinās darbu ikdienā. ZM sazinās ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kā arī PVD, VAAD, VMD, LVĢMC un citām atbildīgajām institūcijām, lai apkopotu aktuālo informāciju un vērtētu papildus pasākumu nepieciešamību.
Jau šobrīd ilgstošais sals pavasarī un ieilgušais sausums ir nelabvēlīgi ietekmējis, piemēram, graudaugu sējumus. Saskaņā ar pašreizējo prognozi graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50 % mazāka par prognozēto. Tāpat sausums nelabvēlīgi ietekmē lopkopības nozari, kur sausuma dēļ pļavās neaug zāle (vai aug ļoti lēni), tādēļ lopkopjiem ir būtiski apgrūtināta lopbarības sagatavošana rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim. Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu/ogu ražas. Arī mežos situācija saglabājas sarežģīta – ekstremāli augsta ugunsbīstamība (šogad dzēsti jau teju 400 meža ugunsgrēki). Karstais un sausais laiks veicina astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes. Jau tagad upēs un citās ūdenstilpnēs ir mazs ūdens daudzums, vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi, kas daļai saimniecību var radīt grūtības ar dārzāju laistīšanu un lopu dzirdināšanu.
Saskaņā ar a LVĢMC informāciju, no maija sākuma līdz jūnija pirmās dekādes beigām nokrišņu daudzums ir bijis mazākais novērojumu veikšanas laikā – jau tagad daudzos Latvijas novados ir ekstremāls sausums. Saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies (izņemot atsevišķas lokālas īslaicīgas lietusgāzes). Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences – pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru.
