Lai šī jaunā pieeja stātos spēkā, par to vēl ir jāpanāk vienošanās trialogā ar Eiropas Parlamentu.
Sanāksmes laikā ES valstu ministri apsprieda aktuālos izaicinājumus Šengenas zonas darbībā, visas sabiedrības noturības stiprināšanu civilās aizsardzības kontekstā, kā arī vardarbīga ekstrēmisma un terorisma apkarošanu.
Galvenā uzmanība diskusijās tika pievērsta priekšlikumiem par Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu un Patvēruma procedūru regulu. Abos priekšlikumos ir iestrādāts 2020. gada Migrācijas un patvēruma paktā ierosinātais ES līmeņa solidaritātes mehānisms. Šis mehānisms paredz, ka dalībvalstīm, kas saskaras ar lielu patvēruma meklētāju spiedienu būs tiesības lūgt citu dalībvalstu palīdzību šo personu uzņemšanā, kā alternatīvu iespēju paredzot finanšu iemaksas.
Diskusijas gaitā M. Kučinskis norādīja, ka konceptuāli atbalstāms ir priekšlikums, ka ir nepieciešama vienota un saskaņota sistēma, šajā jomā, vienlaikus norādot, ka robežas, izaicinājumi un aktuālā situācija atšķiras, un tāpēc ir svarīgi, ka vienotā sistēma ir pietiekoši elastīga, lai varētu pielāgoties aktuāliem izaicinājumiem. “Mums svarīgi ir, ka sistēma kopumā fokusējas uz atbildību par robežu pārvaldības stiprināšanu, iespēju ātri un efektīvi atgriezt personas un plūsmu novēršanu kopumā; tā nedrīkst radīt jaunas plūsmas vai pamudinājumus nelegālai migrācijai,” sacīja M. Kučinskis.
Tāpat tika vērsta uzmanība, ka migrācijas plūsmas reti ir racionāli motivētas, tajās liela loma ir priekšstatiem, bieži maldīgiem, emocijām un vienkārši vēlmei pēc labākas dzīves. Līdz ar to arī sistēma, kas balstīsies tikai matemātiskos aprēķinos plūsmas sadalīšanai un līdzsvarošanai nebūs ilgtspējīga. Šajā kontekstā jāpiemin, ka vairumā gadījumu, kad tiek nolemts piešķirt patvērumu personām, kuras nelegāli šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu, šie cilvēki pēc ievietošanas patvēruma meklētāju centrā vienkārši aizbēg uz kādu citu ES valsti. “Darbs pie ārējo robežu stiprināšanas prasa gan finanšu, gan tehniskos un cilvēku resursus, īpaši situācijā, kad mēs joprojām saskaramies ar nerimstošu hibrīdo apdraudējumu uz Baltkrievijas robežas un pastāvīgi augstām plūsmām uz visas ārējās robežas. Mēs nedrīkstam zaudēt modrību, pilnveidojot mūsu rīcībā esošos instrumentus,” tā M. Kučinskis
Nelegālā migrācija Latvijā ir aktuāls jautājums kopš Baltkrievijas uzsāktā hibrīdkara, organizējot dažādu pasaules valstu pilsoņu pārvietošanu līdz Latvijas robežai un veicinot viņu centienus nokļūt Latvijā. Šogad vien Valsts robežsardze atturējusi vairāk nekā 3700 cilvēku nelegālos centienus nokļūt Latvijā, savukārt 187 šādas personas ir aizturētas.
