DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. maijā, 2023
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Par izskatāmām lietām no 29.maija līdz 2.jūnijam

Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par Apgabaltiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par pirmās instances tiesas lēmumu. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Ministru kabinets, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Ventspils novada pašvaldība, Valkas novada dome un Rīgas dome.

Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas un instances tiesas spriedumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas. Vienā lietā saņemtas apsūdzēto kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apgabaltiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar pieteikumu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

  • Senāta Administratīvo lietu departaments 30.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesa spriedumu.

Lietā tiks risināts jautājums par to, vai Valkas novada dome pamatoti aizliedza biedrībai rīkot sapulci laikā, kad valstī bija izsludināta ārkārtas situācija un bija noteikti dažādi ierobežojumi sakarā ar Covid-19 vīrusa izplatīšanos. Biedrība šo aizliegumu pārsūdzēja tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, pamatojot, ka uz sapulci, visticamāk, ieradīsies vairāk personu, nekā tobrīd atļauts pulcēties, un tas apdraudēs sabiedrības veselību. Tiesa deva priekšroku sabiedrības tiesībām uz veselību, nekā biedrības tiesībām rīkot sapulci Covid-19 ierobežojumu laikā. Senātam jāpārbauda, vai pirmās instances tiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas, pamatojot sapulces rīkošanas aizliegumu un vai šāds aizliegums bija samērīgs. (Lieta Nr. SKA-134/2023)

  • Senāta Administratīvo lietu departaments 30.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Lietā ir izšķirams jautājums par to, vai un uz kāda tiesiskā pamata amatpersona var tikt atvaļināta no dienesta, ja tā atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunktam līdz 2021.gada 15.novembrim darba devējam nav uzrādījusi Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. (Lieta Nr. SKA-430/2023)

  • Senāta Administratīvo lietu departaments 31.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Lietā ir pārsūdzēts Ministru kabinets 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunkts, kas noteica, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021.gada 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Lietā ir strīds par to, vai attiecībā uz līdzpieteicējiem šī prasība ir bijusi tiesiska un pamatota.

Līdzpieteicēji ir norādījuši, ka konkrētais rīkojuma punkts ir ierobežojis viņu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu.

Administratīvā apgabaltiesa pieteicēju pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina, ka Ministru kabinets ir kompetents izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī obligāto vakcināciju; ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības; attālinātā darba iespējas apvienojumā ar prasību vakcinēties ir efektīvāks līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanā; labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto zaudējumu, līdz ar to ierobežojums ir samērīgs. Līdzpieteicēji iesniedza kasācijas sūdzību, kurā apšauba gan Ministru kabineta kompetenci izdot Ministru kabineta rīkojumu, gan tā leģitīmo mērķi, gan 5.3.apakšpunktā noteikto ierobežojumu samērīgumu. (Lieta Nr. SKA-364/2023)

  • Senāta Administratīvo lietu departaments 31.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēju un Rīgas domes kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesa spriedumu.

Izskatāmajā lietā 3.persona vēlas būvēt jaunu ēku. Līdz ar to jāievēro insolācijas prasības. Proti, jāievēro, lai blakus ēkas dzīvokļos noteiktā gada periodā būtu nodrošināts izsauļojums (saules gaisma), ko nosaka tiesību normas. Ja vēsturiski jau izveidojusies situācija ir tāda, ka jau pastāv atkāpes no šīm prasībām, tad jaunu būvi būvēt var, bet tikai tā, lai situāciju vēl vairāk nepasliktinātu.

Lietā ir strīds par to, vai izsauļojuma noteikšanā ir jāņem vērā arī noēnojums, ko rada koki (ne tikai ēkas). Tiesību normas tieši nenosaka tieši kādi objekti jāņem vērā, nosakot izsauļojumu. Konkrētajā vietā, kur vēlas būvēt jauno ēku, aug septiņi lieli koki (papeles). Šos kokus paredzēts nocirst tad, ja būvēs jauno ēku. Trešā persona lietā uzskata, ka šobrīd nosakot jau esošo izsauļojumu, šie koki ir jāņem vērā (proti, ka koki rada noēnojumu). Ja koku radīto noēnojumu ņem vērā, tad, iespējams, ka to vietā uzceltā ēka situāciju nepasliktinātu un tādēļ ēku varētu būvēt. Savukārt pieteicēji (kaimiņi) uzskata, ka koku noēnojums nav jāņem vērā, tādēļ šobrīd noēnojums nav konstatējams, bet jaunās ēkas būvniecība tādu radītu un tādēļ tās būvniecība nav pieļaujama. Apgabaltiesa ir atzinusi, ka koku noēnojums principā ir jāņem vērā, bet konstatējusi, ka konkrētajos apstākļos faktiski tie nerada tādu noēnojumu, kas jau radītu atkāpes no tiesību normām.

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, ir jāatbild uz jautājumu, vai jāņem vērā koku radītais noēnojums insolācijas prasību ievērošanā, un, ja ir jāņem vērā, vai tiesa pamatoti atzinusi, ka tāds nav konstatējams. (Lieta Nr. SKA-77/2023)

  • Senāta Administratīvo lietu departaments 31.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.

Lietā izšķiramais jautājums ir, vai tiesai jāpieņem dokumenti, kurus persona iesniedz jebkādā elektroniskā platformā. Šajā gadījumā tiesa nepieņēma personas pieteikuma pielikumus, kuri bija ICloud platformā jeb mākonī. Jautājums ir par šāda pieteikuma – uzlikt pienākumu tiesas administrācijai šādā veidā iesniegtus dokumentus pieņemt – pieņemšanu. Proti, vai šāds pieteikums ir izskatāms tiesā administratīvā procesa kārtībā. Pirmās instances tiesas tiesnesis ir atzinis, ka šāds pieteikums nav pieņemams, jo tiesību normas neparedz izdot administratīvo aktu par šāda pienākuma noteikšanu. Kasācijas kārtībā arī ir lemjams par to, vai šāds pieteikums ir izskatāms tiesā administratīvā procesa kārtībā. (Lieta Nr. SKA-684/2023)

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI