Sarunās piedalījās ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, kā arī pašvaldību vadītāji, ZM, LPS un pašvaldību pārstāvji.
Jautājumā par infrastruktūras attīstību puses vienojās, ka ir nepieciešama nacionālā programma sākot ar 2024.gadu, paredzot finanšu līdzekļus projektiem dzīves kvalitātes uzlabošanai un uzņēmējdarbības atbalstam lauku vidē, īpaši lauku ceļu atjaunošanai. Šogad ZM nav paredzējusi finansējumu lauku autoceļu sakārtošanai, līdz ar to vajadzīgs cits risinājums. Tāpat panākta vienprātība, ka līdz šī gada beigām jāveic īpašumu (autoceļi, tilti, slūžas kuriem nav noteikts īpašnieks) inventarizācija un jāpieņem lēmums īpašumtiesību sakārtošanai.
Tāpat tikšanās laikā norisinājās diskusijas par publiskajām datu bāzēm un iespējām pašvaldībām autorizētai piekļūt darbam nepieciešamajiem datiem, piemēram, meža kadastram, medību platībām, tirgošanās atļaujām mazajiem ražotājiem, meliorācijas kadastram, Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēmai u.c. Sarunās panākta vienošanās, ka līdz šī gada 1.jūnijam LPS un ZM rīkos ekspertu tikšanos un uzlabos, pilnveidos, sakārtos datu bāzes, lai tās pilnvērtīgi kalpotu darbam ikdienā (lēmumi, atskaites, kontrole, uzraudzība) un pašvaldības varētu izmantot kvalitatīvus, uzticamus datus.
Savukārt jautājumā par pārtikas nodrošināšanu publiskā sektora virtuvēs, sarunu dalībnieki diskutēja par kvalitatīvas un vietējo ražotāju piedāvātas pārtikas pieejamību izglītības iestādēs, lai nodrošinātu iespēju skolēniem, bērniem ikdienā saņemt veselīgu pārtiku. ZM informēja, ka saskaņā ar ministrijas un valdības prioritārajiem uzdevumiem ir plānots uzsākt darbu izmaiņu īstenošanas bērnu ēdināšanas sistēmā Latvijā, lai mainītu ēšanas paradumus skolās. ZM 2023. gadā ir sākusi darbu pie nepieciešamajiem priekšdarbiem, lai 2024.gadā sāktu vismaz trīs pilotprojektus, kuros tiktu ieviestas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā. Puses ir vienisprātis, ka nepieciešama vienošanās par skaidriem veselības, iepirkuma un konkurences nosacījumiem, lai varētu ilgtermiņā iepirkumos nodrošināt vietējo ražotāju pārtiku publiskā sektora virtuvēm, pirmām kārtām, bērnu ēdināšanai. Tiks izskatīta arī iespēja noslēgt sadarbības memorandu starp ZM, LPS, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un lauksaimniekiem, lai sekmētu šī jautājuma virzību.
Viena no svarīgām sarunu tēmām bija arī klimatneitralitāte un zaļā kursa pasākumu attīstība. Sarunās klātesošie atbalstīja priekšnosacījumu izstrādi koka būvniecības attīstībai, sākotnēji to ieviešot publisko ēku būvniecībā (skolas, bērnudārzi, klientu apkalpošanas centri, u.c.), tādējādi veicinot nozares attīstības kapacitāti. Vienlaikus puses vienojās līdz šī gada 1.jūlijam kopīgi sarīkot pašvaldību sarunas, lai veidotu metodisko materiālu, kā saimniekot videi draudzīgi. Lai veicinātu klimatneitralitātes un zaļā kursa pasākumu ieviešanu, jāmaina aizliegšanas politika pret gudras saimniekošanas politiku, jāveido vadlīnijas, ekspertu ieteikumi un izglītošanas programmas, jāveic pasākumi, lai aizsargātu valsts iedzīvotāju intereses īpašumu ilgtermiņa apgrūtināšanai ar jaunajiem pasākumiem.
Visbeidzot sarunas norisinājās arī par publisko ūdeņu apsaimniekošanu. Rezultātā panākta vienošanās organizēt ZM un LPS ekspertu sanāksmi līdz šī gada 1.jūlijam, lai apspriestu un sagatavotu iespējamos grozījumus normatīvajos aktos, kas uzlabotu pašvaldību lēmumu pieņemšanu publisko ūdeņu zivju resursu apsaimniekošanas jomā. Tāpat LPS un ZM ir vienisprātis, ka ir jānodrošina 2024.gada valsts budžetā Zivju fondam paredzētās dotācijas apmēru atbilstīgu valsts budžetā ieskaitītajiem Zivju fonda dotāciju veidojošajiem ieņēmumiem. Pašvaldības novērtē Zivju fonda līdzekļu pieejamību publisko ūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādei, zivju resursu papildināšanai, tehniskā aprīkojuma uzlabošanai kontroles nodrošināšanai, bet pašvaldībām nepieciešami papildus līdzekļi iekšējo ūdeņu pārvaldības un zivju resursu saglabāšanas vajadzībām, kam svarīgi nodrošināt visus šiem mērķiem budžetā ienākošos ieņēmumus.
