Pašlaik Vidzemes plānošanas reģions saskaras ar izaicinājumiem, lai nodrošinātu vienotu, visaptverošu un sistēmisku attīstības uzraudzību reģionā. Galvenokārt tas saistīts ar kvalitatīvu datu trūkumu. Vienotas attīstības uzraudzības sistēmas trūkums rada izaicinājumus gan datu pieejamībā, gan analīzes iespējās, gan arī lēmumu pieņemšanas procesos. Tādēļ reģionā tiek meklēti risinājumi, lai nodrošinātu sistemātisku, vienotu un uzticamu reģiona attīstības uzraudzības mehānismu, kas vienlaikus palīdzētu arī pašvaldībām pieņemt datos balstītus lēmumus un sniegt iedzīvotājiem skaidru atgriezenisko saiti par virzību uz noteiktajiem mērķiem.
Situācijas apzināšana un galvenie secinājumi
Lai saprastu līdzšinējo pieredzi un problēmas par esošo attīstības uzraudzības situāciju Vidzemē, 2024. gadā tika veikta situācijas izzināšana, iesaistot pašvaldību speciālistus, pārējo Latvijas plānošanas reģionu pārstāvjus un attīstības ekspertus. Notika gan pieredzes apmaiņas pasākumi, gan mērķtiecīgas diskusijas, kuru mērķis bija noskaidrot pašvaldību vajadzības un attīstības monitoringa sistēmas pilnveides iespējas.
Šajā procesā izkristalizējās vairāki būtiski izaicinājumi:
- Datu pieejamība un sadrumstalotība – pašvaldībām un reģioniem nereti trūkst aktuālu un detalizētu datu par attīstības procesiem teritorijās un nozarēs. Informācija dažkārt ir novecojusi vai nepilnīga, un pieejamie dati nereti neatbilst reālajām vajadzībām.
- Savstarpēji nesalīdzināmi dati – pašvaldībās tiek izmantotas atšķirīgas metodes datu vākšanai un apstrādei, kas apgrūtina reģiona attīstības tendenču kopainas izveidi un lēmumu pieņemšanu.
- Sistemātiskas uzraudzības trūkums – lēmumu pieņemšana pašvaldībās bieži vien balstās uz atsevišķiem gadījumiem, nevis sistemātisku datu analīzi. Attīstības monitorings tiek veikts fragmentāri, un pašvaldību stratēģiskie plāni bieži vien nebalstās uz pilnvērtīgiem analītiskiem rādītājiem.
- Iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaiste – pašvaldības norāda, ka attīstības plānošanas procesā ir būtiski uzlabot sabiedrības informētību un iesaisti, lai lēmumu pieņemšana būtu caurspīdīgāka un iedzīvotāji būtu informēti par attīstības virzieniem un iespējām līdzdarboties.
Izpēte kā pamats jaunai pieejai
Lai rastu risinājumus iepriekš identificētajiem izaicinājumiem, Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumā uzņēmums “InnoMatrix” pašlaik veic padziļinātu pētījumu, kura mērķis ir apkopot un analizēt pieejas ekonomikas monitoringa sistēmas ietvara izveidei Vidzemē. Pētījumā tiek analizētas esošās datu vākšanas metodes gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, analizēti digitālie rīki, kas jau tiek izmantoti dažādu procesu uzraudzībai, un piedāvāti priekšlikumi attīstības monitoringa sistēmas ietvaram.
Pētījuma pirmie secinājumi norāda uz vairākām būtiskām atziņām:
- Nepieciešama vienota pieeja attīstības uzraudzības procesiem, kas ļautu pašvaldībām izmantot savstarpēji salīdzināmus datus.
- Digitālie rīki un mākslīgā intelekta risinājumi var būtiski uzlabot datu apstrādi, taču pašvaldībām ir nepieciešams atbalsts šo rīku pielietošanā.
- Reģiona attīstības monitoringam jābūt cieši saistītam ar sabiedrības iesaisti, nodrošinot skaidru informācijas plūsmu starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Lai pārrunātu pētījuma rezultātus un uzklausītu līdzšinējās pieredzes, meklētu praktiskus risinājumus, 4. aprīlī Cēsīs notiks tematiskā darba grupa, kurā pulcēsies Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti plānošanas, attīstības un uzraudzības jomā. Diskusijas laikā tiks pārrunāti pētījuma secinājumi un meklēti praktiski risinājumi tālākajām attīstības uzraudzības sistēmas pilnveides iespējām.
Turpmākie soļi aktivitātes uzraudzības mehānisma ietvara izveidei
Minētā pētījuma rezultāti 2025. gada pavasarī tiks prezentēti sadarbības partneriem un plašākai sabiedrībai, lai veicinātu diskusiju par datu izmantošanu attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Šīs diskusijas būtiski veicinās reģionālās attīstības monitoringa mehānisma konceptuālo izstrādi, balstoties uz līdzšinējām atziņām un identificētajiem izaicinājumiem.
Lai radītu praktisku pamatu uzraudzības sistēmas ietvara izveidei, 2025. gada septembrī projekta ietvaros tiks rīkots ideju hakatons, kas dos iespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus reģionālās attīstības monitoringa mehānisma prototipam. Hakatona mērķis ir iesaistīt dažādu nozaru ekspertus, pašvaldību speciālistus, uzņēmējus, akadēmiskās vides pārstāvjus un tehnoloģiju izstrādātājus, lai kopīgi meklētu risinājumus efektīvākai attīstības uzraudzībai Vidzemes plānošanas reģionā.
Ideju hakatona dalībnieki varēs ne tikai piedāvāt konkrētus risinājumus, bet arī eksperimentēt ar dažādiem modeļiem un digitālajiem rīkiem, kas nākotnē varētu kļūt par pamatu vienotai attīstības uzraudzības sistēmai Vidzemē.
Līdz projekta “PoliRuralPlus” noslēgumam 2026. gadā tiks apkopotas un analizētas labās prakses no citiem Eiropas reģioniem, pielāgojot tās Vidzemes vajadzībām. Vienlaikus tiks izvērtēta līdz šim projektā īstenoto aktivitāšu ietekme, lai sniegtu pamatotus ieteikumus reģionālās attīstības uzraudzības mehānisma izstrādei un ieviešanai.
Papildus tiks vērtētas iespējas attīstīt praktiskus rīkus, kas veicinātu pašvaldību spēju sistemātiskāk analizēt un izmantot pieejamos datus attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Tas iekļaus gan metodoloģiskus risinājumus, gan arī iespējamos digitālos rīkus, kas atvieglotu informācijas apkopošanu un analīzi.
Par “PoliRuralPlus”
PoliRuralPlus ir Eiropas Savienības finansēts projekts, kas tiek īstenots no 2024. līdz 2026. gadam ar mērķi attīstīt ilgtspējīgus, datos balstītus un sadarbībā veidotus lēmumu pieņemšanas mehānismus pilsētu un lauku teritorijās. Vidzemes plānošanas reģions projektā piedalās kā viens no deviņiem pilotprojekta reģioniem, attīstot pieeju reģionālās attīstības uzraudzībai. Projekta ietvaros tiek radīti digitālie rīki, dati balstītas analīzes metodes un jaunas sadarbības pieejas, lai stiprinātu teritoriju attīstības stratēģisko plānošanu. Plašāk par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
