Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un zemkopības ministrs Armands Krauze.
Sarunu laikā puses diskutēja par infrastruktūras jautājumiem, proti, valsts vietējo autoceļu uzlabošanu, vienotu meliorācijas sistēmu apsaimniekošanu un datubāzēm. Rezultātā LPS sadarbībā ar ZM līdz šī gada septembrim plāno organizēt sarunas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par investīciju programmas autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai ietvaros plānoto, bet nepiešķirto līdzekļu izmantošanu, aktualizējot prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts vietējo autoceļu sarakstu.
Savukārt diskusijās par meliorācijas sistēmām puses bija vienisprātis, ka nepieciešama kompleksa pieeja to apsaimniekošanā. Tāpēc puses vienojās līdz rudenim tikties ar VARAM un Klimata un enerģētikas ministriju, lai kopīgi izvērtētu iespējas, kā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā motivēt iesaistīties visus īpašniekus, kā arī rast iespējas pašvaldībām veikt ieguldījumus vēsturisko meliorācijas sistēmu atjaunošanā/pārbūvē, neraugoties uz to, ka sistēma atrodas citām personām piederošās zemēs. Vienlaikus jādiskutē par iespējām meliorācijas un lietus ūdens novadīšanas sistēmām piešķirt īpašu statusu, kā arī vajadzīga vienota un kompleksa upju apsaimniekošana. Tāpat būtu jārod finansējums meliorācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās.
Sarunās LPS akcentēja, ka pašvaldību speciālistiem, lai izpildītu darba pienākumus, ir nepieciešama piekļuve dažādām datubāzēm, tai skaitā, ZM pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām. Tas samazina administratīvo slogu un sekmē pašvaldības operatīvu ikdienas darbu. Tāpēc puses vienojās turpmāk nodrošināt autorizētu pieeju Meža valsts reģistram pašvaldību atbildīgajiem speciālistiem darba pienākumu veikšanai.
Tāpat sarunās pārrunāja turpmāko rīcību publisko ūdeņu apsaimniekošanā un iespējas efektīvāk organizēt zvejas tiesību, zvejas limitu pilnvērtīgāku izmantošanu pašvaldību administratīvajās teritorijās esošajos ūdeņos. Vienlaikus ir skaidrs, ka pašvaldībām kā publisko ūdeņu pārvaldītājām ir nepieciešami papildus līdzekļi iekšējo ūdeņu pārvaldības, uzraudzības un zivju resursu saglabāšanas vajadzībām, tādēļ ir svarīgi nodrošināt dotāciju pilnā apmērā no visiem šiem mērķiem budžetā paredzētajiem un ienākošajiem ieņēmumiem. Puses vienojās jau tuvākajā laikā tikties, lai kopīgi apspriestu iespējas normatīvā regulējuma pilnveidošanā saistībā ar zvejas iespēju efektīvākas izmantošanas uzlabošanu jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos. Vienlaikus tiks virzīt pieprasījums Zivju fondam paredzētās valsts budžeta dotācijas palielināšanai līdz apmēram, kas turpmākajos gados būtu līdzvērtīgs valsts budžetā ieskaitītajiem Zivju fonda dotāciju veidojošajiem ieņēmumiem.
Savukārt sarunās par drošības jautājumiem būtiski bija uzsvērt pārtikas un ūdens nodrošinājuma plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Puses vienojās operatīvi uzsākt kopīgu darbu pie sadarbības algoritma jeb procesa darbības nepārtrauktības plāna izstrādes un sistēmas, kā pašvaldības iegūst informāciju par komersantu, kurš atrodas tās administratīvajā teritorijā un primāri sniegs pakalpojumu valstij. Tāpat puses vienojās par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai iekļautu kritiskās infrastruktūras sarakstos arī pilsētu ūdenssaimniecības uzņēmumu svarīgāko infrastruktūru.
Viens no būtiskiem sarunu jautājumiem bija skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveide. LPS iesaistīsies Skolēnu ēdināšanas padomē un aktīvi līdzdarbosies iepirkumu vadlīniju, kā arī skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīniju izstrādes procesā, sniedzot pašvaldību pieredzē balstītus priekšlikumus. Sarunās vienojās turpināt sadarbību informatīvā ziņojumā Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā paredzēto pasākumu īstenošanā. LPS uzsver, ka ir jāstrādā pie zaļā publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas paraugu ēdināšanas iepirkumiem izstrādes un aicina ZM apzināt iespējas, kā ieviest valsts līdzfinansējumu vai atbalsta programmas tām pašvaldībām, kas to īsteno pārtikas iepirkumos efektīvi un inovatīvi.
Ikgadējās sarunās ZM un LPS vienojās aktualizēt un skaidrot pašvaldībām jautājumu par iespējām publiskā iepirkuma ietvaros veicināt un nodrošināt vietējo produktu pieejamību skolu ēdināšanā, kā arī stiprināt sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem, izmantojot KLP SP 2023-2027 atbalstu īso piegāžu ķēžu attīstībai intervencē LA20 Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai. Tāpat tiks izvērtēta nepieciešamība veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas varētu sekmēt vietējo lauksaimniecības produktu integrāciju skolu, pirmsskolu un citu iestāžu ēdināšanā.
Noslēgumā puses pārrunāja Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumus, vienojoties turpināt kopīgu darbu, lai atvieglotu mežacūku līķu savākšanas sistēmu.
