Šī informācija papildina aprīlī sākto pārskata publicēšanu par Latvijas komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm un ir viens no pasākumiem, lai nodrošinātu komercbanku klientiem un sabiedrībai kopumā pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Tuvāko mēnešu laikā Latvijas Banka, īstenojot pasākumus kreditēšanas veicināšanai, turpinās dažādas aktivitātes, par kurām informēs sabiedrību.
Latvijas Banka pārskatāmos grafikos apkopojusi informāciju par kredītiestāžu noguldījumu un kredītu procentu likmēm Latvijā un eiro zonā. Tajos aplūkojami gan vidējie eiro zonas rādītāji, gan arī zemākās un augstākās noguldījumu un kredītu procentu likmes eiro zonas valstīs, t. sk. noguldījumu un kredītu procentu likmes kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Šī informācija tiks atjaunota reizi mēnesī.
Grafikos atainotas gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību (uzņēmumu) noguldījumu un kredītu vidējās svērtās procentu likmes (izteiktas procentos gadā) un to dinamika vairāku gadu garumā. Pārskats pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē: https://www.bank.lv/aktualitates-banklv/zinas-un-raksti/jaunumi/16480-noguldijumu-un-kreditu-likmes-latvija-un-eiro-zona.
Atgādinām, ka pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm atrodams Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes | Latvijas Banka, un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbdienā).
Latvijas Banka jau vairākus gadus sarunās ar komercbankām neatlaidīgi aktualizē jautājumu par aktīvāku kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām, sniegt lielāku devumu Latvijas tautsaimniecībai.
Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem gausākas līdzekļu piesaistes dēļ pēdējo 10 gadu laikā būtiski palēninājusies uzņēmumu investīciju aktivitāte un tādējādi arī tautsaimniecības izaugsmes temps. Tas ir veicinājis Latvijas ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, kā arī kavējis konverģenci uz Eiropas Savienības vidējo ienākumu līmeni.
Iesaistītās institūcijas – par nozari atbildīgā Finanšu ministrija un citas ministrijas, Finanšu nozares asociācija un komercbankas un Latvijas Banka – marta beigās vienojās par konkrētām darbībām finanšu sektora stiprināšanai, lielākam ieguldījumam tautsaimniecībā un kreditēšanas veicināšanai. Finanšu politikas īstenotāji no komercbankām gaida noguldījumu procentu likmju kāpumu atbilstoši eiro procentu likmju kāpumam, konkurenci ierobežojošo komisijas maksu un citu klientu izmaksu samazinājumu, kā arī sagatavošanos kreditēšanas apjoma palielināšanai tautsaimniecības izaugsmes brīdī.
Latvijas Banka ir formulējusi arī savus "mājas darbus" kreditēšanas veicināšanas jomā, proti, plānots pārskatīt tās regulējuma prasības kreditēšanai, kas tiek uzskatītas par pārlieku stingrām; izvērtēt iespēju samazināt kredītiestāžu sniedzamo informācijas apjomu uzraudzības jautājumos; papildināt analīzi par finansējuma pieejamības situāciju Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem u. c. pasākumi.
