Lietuvieši apdrošinās naskāk – Lietuvas apdrošināšanas tirgus divreiz pārsniedz pārējās Baltijas valstis

2022. gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgāka – ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās: Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā – 435 miljoni eiro, Igaunijā – 383 miljoni eiro1.

“Uz jautājumu, kādēļ Lietuvas apdrošināšanas tirgus ir divreiz lielāks par Latvijas, vienas atbildes nav. Tas ir vairāku faktoru kopums – gan lielāks iedzīvotāju skaits, gan augstāka ekonomiskā aktivitāte, kas svarīga juridisko personu apdrošināšanā, gan arī vienkārši augstāks IKP un dzīves līmenis, kas ļauj veltīt lielāku uzmanību un finansējumu apdrošināšanas iegādei,” saka Jānis Abāšins, LAA prezidents.

Būtiskākās atšķirības Baltijas valstu apdrošināšanas tirgos ir dzīvības apdrošināšanas, veselības apdrošināšanas un ceļojumu apdrošināšanas jomā, pārējos veidos tendences ir ļoti līdzīgas.

Tā dzīvības apdrošināšanas prēmijas Igaunijā (par 9%) un Latvijā (par 3%) ir sarukušas, savukārt Lietuvā – par 6% pieaugušas. Atlīdzības šajā veidā Latvijā tika izmaksātas rekordaugstos apmēros (116 miljoni eiro), nodrošinot 43% pieaugumu, tāpat ļoti augsts izmaksu pieaugums bija arī Lietuvā (+29%), savukārt Igaunijā tās ir sarukušas par 14%.

Veselības apdrošināšana Latvijā proporcionāli aizņem daudz lielāku daļu nekā kaimiņvalstīs – Latvijā tā ir 19%, Lietuvā – 11%, Igaunijā – tikai 2%. Pērn gan visās valstīs veselības apdrošināšana strauji augusi – Latvijā parakstīto prēmiju apmērs audzis par 21%, Lietuvā – par 30%, bet Igaunijā – par 77%. Proporcionāli līdzīgi starp valstīm pieaugušas arī atlīdzības, Latvijā tām sasniedzot 98 miljonus eiro, Lietuvā – 76 miljonus eiro un Igaunijā – 11 miljonus eiro.

“Privātā veselības apdrošināšana tieši korelē ar valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un  finansējuma apjomu. Latvijā veselības aprūpes sistēma gadiem ir nepietiekami finansēta, valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ir apgrūtināta, tādēļ tirgus ir paveicis savu – valsts medicīnas iespēju trūkumu, garās rindas un speciālistu nepieejamību kompensējam ar privāto veselības apdrošināšanu,” situāciju skaidro J. Abāšins.

Salīdzinoši interesants Baltijas valstu ainas salīdzinājums ir arī ceļojumu apdrošināšanā. Ja jau Latvijā pērnā gada vasarā šķita, ka ir ceļošanas bums (apdrošināšanas prēmiju pieaugums par 55%, atlīdzību – par 131%), tad ziemeļu kaimiņi ceļojuši daudz aktīvāk – prēmiju pieaugums par 85%, atlīdzību – par 145%. Tas ierindo ceļojumu apdrošināšanu Igaunijas TOP5 sarakstā, kur Latvijā šis apdrošināšanas veids nekad nav atradies. Savukārt lietuvieši vai nu ceļojuši maz vai ceļojuši neapdrošināti, jo prēmiju pieaugums bijis tikai 27%, un gan prēmiju, gan atlīdzību apjoms eiro izteiksmē Lietuvā ir salīdzinoši neliels.

Parakstīto prēmiju TOP5 Baltijas valstīs 2022. gadā

Izmaksāto atlīdzību TOP5 Baltijas valstīs 2022. gadā

1 Datu avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Igaunijas Nacionālā statistikas pārvalde un Lietuvas Apdrošināšanas Asociācija.