Godātie lībieši!
Godātie klātesošie!
Sveicināšu jūs lībiski: Tēriņtš! (Sveiki!)
I
Nupat ir sācies Lībiešu mantojuma gads.
Un daudzviet Latvijā plīvo līvu karogs, kam līdz ar Līvu Savienību šogad aprit simts gadu.
Sabiedriskajai organizācijai kā Līvu Savienībai tā ir ļoti ievērojama jubileja.
II
Lai gan padomju okupācijas laikā biedrības darbība tika pārtraukta, atmiņas par tās veikumu dzīvoja tālāk. Un pēc neatkarības atjaunošanas biedrība pilnā mērā atjaunoja savu darbību.
Lībieši vienmēr ir spējuši pārvarēt pretrunas un apvienoties kopīgai rīcībai.
Arvien no jauna pastāvēt par sevi, atdzimt jaunā veidolā un intensitātē.
Kopība dod spēku, savas unikālās vērtības apzināšanās – pašapziņu.
III
Latvijas valstij ir pienākums kopt un atbalstīt lībiešu kultūru, un tas tiek darīts. Lībieši ir ierakstīti Satversmē, kur ir noteikts, ka latviešu un lībiešu tradīcijas veido mūsu kopējo latvisko Latvijas valsts identitāti.
Savulaik lībieši apdzīvoja trešo daļu Latvijas teritorijas un ir devuši ļoti nozīmīgu pienesumu Latvijas identitātei. Un varētu teikt, ka katrā latvietī ir atrodama kāda lībiešu mikrodaļiņa.
Lībieši ir minēti ne tikai Satversmē, bet arī likumos, kuros ir nostiprināts Latvijas valsts pienākums atbalstīt lībiešu valodu un kultūru.
IV
Taču arī lībiešiem pašiem ir īpašs pienākums kopt savu kultūras mantojumu – to saglabāt un attīstīt. Gan katram individuāli – katram par sevi, katram savā ģimenē –, gan visiem kopā kā tautai.
Līvu Savienība ir tieši tā platforma, kas katram lībietim palīdz uzturēt savu kultūru un nodot to nākamajām paaudzēm.
V
Mērķis ir viens un nemainīgs: lai lībieši kā tauta turpinātu pastāvēt ne tikai šodien, bet arī nākotnē daudzās jo daudzās paaudzēs.
VI
Novēlu jums turēt augstu līvu karogu! Es vēlu Līvu Savienībai auglīgu un veiksmīgu darbu visu lībiešu un visas Latvijas labā!
Liels paldies!
