Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi noteikusi pieteikuma priekšmetu, jo pieteikums ir iesniegts arī par publisko tiesību līguma – publisko iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – izpildes pareizību. Senāts norādīja, ka tieši līgums piešķir iepirkumā uzvarējušam pretendentam tiesības darboties pašvaldības teritorijā, sniedzot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus atkritumu radītājiem un valdītājiem. Savukārt pašvaldības lēmumā apstiprinātā maksa ir viena no komponentēm maksai par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tai ir jāatbilst iepirkuma rezultātā noslēgtajam līgumam. Tādējādi lēmumā ietvertā maksa atspoguļo iepirkuma rezultātā noslēgtajā līgumā paredzētās saistības. Pašvaldības lēmums ir vispārīgais administratīvais akts, ar kuru tiek apstiprināta maksa komponente, ar kuru jārēķinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu saņēmējiem.
Senāts konstatēja, ka izskatāmajā gadījumā jautājumā par publisko tiesību līgumā noteiktajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksā ietvertajām komponentēm pašvaldības nostāja nav bijusi konsekventa. Senāts vērsa uzmanību, ka nav pieļaujams, ka visas iepirkuma procedūras gaitā uzturēto interpretāciju par līgumcenu pašvaldība bez tiesiska pamata maina pēc līguma noslēgšanas. Šos apstākļus apgabaltiesa savstarpējā kopsakarā nebija vērtējusi.
Senāts arī secināja, ka apgabaltiesa nav pēc būtības vērtējusi, kas atbilstoši publisko tiesību līgumā noteiktajam ir uzskatāms par pieteicēja piedāvājumu publisko iepirkumu procedūrā.
Tāpat Senāts atzina, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta pirmā neparedz, ka pašvaldībai lēmumā jālemj arī par regulatora tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos. Tas, ka pašvaldība pretēji noteiktajam apstiprina maksu, kurā ietverts arī regulatora tarifs, var radīt objektīvu neskaidrību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kopējo maksu.
Lieta Nr. SKA-151/2023 (A420146219)
