Svarīgākais jautājums, par ko diskutēja ministri, bija situācija lauksaimniecības tirgū pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā. Dalībvalstis īpašu uzmanību vērsa uz kara radītajām grūtībām atsevišķos sektoros un diskutēja par iespējamiem pasākumiem situācijas risināšanai.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits informēja dalībvalstis, ka Latvijā vēl kopš 2021. gada – kovida pandēmijas izplatīšanās sākuma – bijis nepārtraukts ražošanas resursu sadārdzinājums. Apstākļi, kādi pašlaik ir tirgū, apdraud piena ražotāju dzīvotspēju. Enerģijas cenu pieaugums Latvijā ir divas reizes lielāks nekā ES vidēji, un ļoti augsta ir arī lopbarības kviešu iepirkuma cena: februāra pirmajā nedēļā tā bija virs 263 eiro par tonnu, kas ir par 12,6% augstāka nekā pirms gada. Savukārt vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā pazeminās jau sešus mēnešus pēc kārtas, februārī sasniedzot jau 34 centus par kilogramu. Turklāt prognozes tuvākajiem mēnešiem ir pretrunīgas.
Padomes ietvaros zemkopības ministrs Didzis Šmits kopā ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Ķestuti Navicki (Kęstutis Navickas) tikās ar ES Lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski). Trīspusējās tikšanās laikā ministrs D. Šmits aicināja komisāru paredzēt ārkārtas finanšu atbalstu Latvijas piena lopkopjiem no Kopējās Lauksaimniecības politikas Lauksaimniecības rezerves, ņemot vērā, ka divu mēnešu laikā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ir samazinājusies par 32%, savukārt ražošanas izmaksas pieaugušas par 50%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
“Mēs jau vairākkārt esam norādījuši, ka nepieciešams sākt Eiropas Savienības līmeņa atbalsta pasākumus ekonomiski cietušajiem sektoriem,” ministru padomē uzsvēra Didzis Šmits. “Beidzot tie ir jāiedarbina. Mēs kopīgi ar Lietuvu prasām piešķirt ārkārtas finanšu atbalstu piensaimniekiem, kā arī paaugstināt cenu vājpiena pulvera un sviesta iepirkumam valsts intervencē.”
Dalībvalstu ministri arī diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem ES zivsaimniecības politikai, lai šī politikas ietekmē nākotnē atjaunotos jūras ekosistēmas ilgtspējīgai un noturīgai zvejniecībai. EK ieceres kopumā Latvija vērtē atzinīgi, tomēr norāda, ka vienlaikus ar zivju krājumu atjaunošanās veicināšanu ir nepieciešams pasargāt arī zvejnieku sociālās un ekonomiskās intereses. Vides un klimata prasības nedrīkst pasliktināt nozares ekonomisko un sociālekonomisko izturētspēju un samazināt konkurētspēju globālajā tirgū. Tāpat nedrīkstam aizmirst arī par situācijām, kad jāpārvar ekonomiskās krīzes.
