IPCC Sestajā novērtējuma kopsavilkuma ziņojumā (AR6) ir uzsvērts, ka ir strauji jāsamazina emisijas, lai sasniegtu starpposma mērķus klimata jomā - līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 43 %, bet līdz 2035. gadam - par 60 %, lai līdz gadsimta vidum sasniegtu nulles emisiju līmeni un nepieļautu, ka globālā temperatūra pārsniedz bīstamo 1,5 °C robežvērtību. Tomēr tajā ir atzīts, ka pašreizējā politika nav atbilstoša šo mērķu sasniegšanai, neraugoties uz pieejamo rentablo risinājumu klāstu. Gaidāms, ka valstis novērtēs savu progresu šo mērķu sasniegšanā, veicot globālo novērtējumu ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP28, kas notiks šogad.
Pasaules Dabas Fonds mudina valdības ņemt vērā ziņojumā paustos brīdinājumus un steidzami rīkoties, lai īstenotu ziņojumā sniegtos ieteikumus un ierobežotu klimata krīzes ietekmi. Organizācija aicina atbildīgās amatpersonas rīkoties, lai strauji samazinātu emisijas visās nozarēs, palielinātu noturību pret ekstremāliem laikapstākļiem, kā arī aizsargātu un atjaunotu dabu. Paātrināta fosilā kurināmā pakāpeniska samazināšana ir labākais veids, kā izvairīties no tā, lai planēta nepārsniegtu 1,5°C.
Dr. Stefānija Roe (Stephanie Roe), Pasaules Dabas Fonda (WWF) vadošā zinātniece klimata un enerģētikas jautājumos un IPCC III darba grupas ziņojuma vadošā autore, uzsver: “Šis ziņojums ir visplašākais klimata zinātnisko datu apkopojums kopš pēdējā novērtējuma, kas tika publicēts gandrīz pirms desmit gadiem. Tajā ir apkopoti secinājumi no pēdējos gados publicētajiem daudzu tūkstošu lappušu apjomīgajiem ziņojumiem, un tajā ir ļoti skaidri izklāstīta klimata pārmaiņu postošā ietekme uz mūsu dzīvi un ekosistēmām visā pasaulē, skarbā nākotne, kas mums visiem draud, ja mēs kopīgi nerīkosimies, un risinājumi, ko mēs varam īstenot jau tagad, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņām.”
"Dažas valstis jau ir panākušas stabilus emisiju samazinājumus, taču rīcība vēl nav sasniegusi vajadzīgo mērogu un ātrumu. Pašreizējais emisiju līmenis joprojām ir augstākais cilvēces vēsturē, un mēs esam novirzījušies no pareizā ceļa, un laika posms, kad var ierobežot sasilšanu līdz 1,5ºC, strauji tuvojas noslēgumam. Jo ātrāk un izlēmīgāk mēs rīkosimies, jo ātrāk cilvēki un daba varēs gūt labumu no tīrākas, drošākas un stabilākas nākotnes. Mūsu rīcībā ir visi vajadzīgie instrumenti, tāpēc, ja rīkosimies tagad, mēs spēsim tikt galā ar šo izaicinājumu."
IPCC ziņojumi ir ietekmīgi, jo tos izmanto politikas veidotāji un valdības, lai informētu par savu rīcību, veidotu ANO sarunas par klimata pārmaiņām un ietekmētu sabiedrisko domu. Ziņojuma kopsavilkumu, kas paredzēts politikas veidotājiem, valdības detalizēti apsprieda nedēļu ilgajā apstiprināšanas sesijā Šveicē, kas norisinājās no 13. martā līdz 19. martam.
WWF atzinīgi vērtē šo jaunāko IPCC ziņojumu, kurā uzsvērts:
- pastāv daudzi vienkārši risinājumi nepieciešamajām pārmaiņām visā ekonomikā [C.3].
- atjaunojamo enerģijas avotu, piemēram, vēja un saules enerģijas, izmaksas pēdējās desmitgades laikā ir samazinājušās līdz pat 85 % [A.4.2].
- dabas un tās saglabāšanas nozīmi, tostarp nepieciešamību saglabāt 30-50 % no sauszemes, saldūdens un okeāna platības, lai saglabātu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu noturību globālā mērogā [C.3.6].
- rīcības steidzamība šajā desmitgadē, kā arī līdz 2035. gadam - datumam, kas ir saistīts ar nākamo nacionāli noteikto ieguldījumu kārtu saskaņā ar Parīzes nolīgumu [B.6.1].
Pasaules Dabas Fonda Klimata programmas vadītāja Katrīna Madara Stadgale sacīja: “Daba ir mūsu sabiedrotais cīņā ar klimata pārmaiņām. Dabas sistēmas pēdējās desmitgades laikā ir absorbējušas 54 % no cilvēka radītajām emisijām un ir palēninājušas globālo sasilšanu, pasargājot cilvēci no daudz nopietnākām klimata krīzes sekām. Mēs varam ierobežot globālo sasilšanu un pielāgoties klimata pārmaiņām, ja vien rīkosimies steidzami arī dabas atjaunošanas un aizsardzības jomā, jo daba ir neatņemama klimata krīzes risinājuma sastāvdaļa.”
Piezīmes
- IPCC novērtējuma ziņojumi ir periodiski novērtējumi par klimata pārmaiņām, to cēloņiem, iespējamo ietekmi un reaģēšanas iespējām. Sestajā novērtējuma ziņojumā ir ņemti vērā secinājumi, kas gūti trijos jaunākajos darba grupu ziņojumos, kuri publicēti 2021. un 2022. gadā, kā arī trīs iepriekšējos ziņojumos. Plašāka informācija par IPCC ir pieejama šeit.
- Šis IPCC novērtējums par to, kas nepieciešams dabas aizsardzībai, ir saskaņots ar nesen formulēto Globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu, par kuru 2022. gada decembrī vienojās Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, un atbalsta mērķi līdz 2030. gadam saglabāt 30 % sauszemes un okeāna teritorijas.
Galvenie secinājumi no IPCC AR6 darba grupas ziņojumiem:
- Globālās emisijas no 2010. līdz 2019. gadam bija lielākas nekā jebkurā iepriekšējā desmitgadē cilvēces vēsturē. Avots: IPCC WG3
- Daba pēdējo 10 gadu laikā ir absorbējusi 54 % no cilvēka radītajām oglekļa dioksīda emisijām. 31 % absorbē sauszemes ekosistēmas, tostarp augi, dzīvnieki un augsne, bet pārējos 23 % uzņem okeāns. Avots: IPCC WG3
- Aptuveni 3,3 līdz 3,6 miljardi cilvēku dzīvo apstākļos, kas ir ļoti jutīgi pret klimata pārmaiņām. Avots: IPCC WG2
- Pārtikas sistēma rada aptuveni trešdaļu (23-42 %) no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Avots: IPCC WG3
- Mums ir risinājumi visās nozarēs, lai līdz 2030. gadam uz pusi samazinātu emisijas atbilstoši 1,5°C scenārijam. Avots: IPCC WG3
- No 2010. līdz 2019. gadam saules enerģijas un litija jonu bateriju (ko izmanto enerģijas uzglabāšanai) izmaksas samazinājās par 85 %, savukārt vēja enerģijas izmaksas samazinājās par 55 %. Avots: IPCC WG3
Par Pasaules Dabas Fondu
Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules Dabas Fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
