Jautājumā par EK priekšlikumu samaināt augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietojumu lauksaimniecībā, D. Šmits norādīja: AAL samazinājumā ir jāņem vērā dalībvalstu specifika un īpašās situācijas, un nav pieļaujama lineāras samazinājuma metodes piemērošana visām ES valstīm pēc viena principa. S. Kirjakida uzsvēra, ka ir atvērta tālākām diskusijām, lai pragmatiskā veidā rastu abpusēji pieņemamu risinājumu. EK līdz š.g. jūnija beigām sagatavos detalizētāku ietekmes izvērtējumu par iespējamiem kritērijiem AAL lietojuma samazinājumam, lai, cik iespējams, ņemtu vērā Latvijas un citu dalībvalstu specifiskās situācijas. Komisāre vairākkārtīgi atkārtoja, ka “nekas nav akmenī iecirsts” un ir gatava turpmākām diskusijām.
Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija uzskata: EK plānotais mērķis samazināt AAL izmantošanu par 61% ir pārmērīgs attiecībā uz Latviju. Kā zināms, Latvijā AAL lietojums lauksaimniecībā ir viens no zemākajiem ES un ir 2 līdz 5 reizes mazāks nekā vidēji ES.
Jautājumā par pārtikas nodrošinātību un ilgtspējīgas pārtikas sistēmām, kur drīzumā sagaidāms EK priekšlikums, ministrs uzsvēra, ka šie ir nacionālās drošības jautājumi un jebkādu priekšlikumu piedāvājumā ir jāņem vērā ekonomiskā, sociālā un vides aspektu sabalansētība.
