No augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla noteikumiem ir svītrots fitoplazmas nekarantīnas organisms Candidatus Phytoplasma australiense, kas bija saistošs zemeņu audzēšanas uzraudzībai. Turpmāk šī fitoplazma būs iekļauta karantīnas organismu sarakstā. Vēl divām citām fitoplazmām – Candidatus Phytoplasma pyri un Candidatus Phytoplasma mali – ir pārskatīti riska pārvaldības pasākumi.
Ar grozījumiem ir noteikta atkāpe apgabaliem, ko Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD) ir atzinis par brīviem no konkrētiem kaitīgajiem organismiem. Šādā, no konkrētiem kaitīgiem organismiem brīvā apgabalā nav nepieciešams veikt vizuālas pārbaudes, ņemt paraugus un testēt materiālu. Jāteic, ka pašlaik Latvijā VAAD nevienu teritoriju nav atzinis par brīvu ne no viena kaitīgā organisma.
Savukārt dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kārtība ir papildināta ar jaunu ES reglamentētu nekarantīnas organismu – baktēriju Pseudomonas syringae, kuras saimniekaugi ir dažādi dekoratīvie augi.
Ar grozījumiem dekoratīvo augu ģinšu un sugu saraksts ir papildināts ar jaunām sugām - akmensozolu, Austrijas un sarkano ozolu, aktinīdiju, Eiropas, hibrīdo un Japānas lapegli, irbeni, kamēliju, parasto osi, rododendru, zaļo duglāziju un ēdamo kastaņu.
Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 76 “Augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritēriju un aprites noteikumi”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 54 “Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kritēriji un aprites kārtība”” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
