DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. februārī, 2023
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz Baltijas valstu naudas izstādi “100 gadi: lits, lats, krona”

No 4. marta Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 būs apskatāma starptautiska numismātikas izstāde “100 gadi: lits, lats, krona”.

Pirmā numismātikas izstāde, kurā līdzās tika eksponētas trīs Baltijas valstu valūtas, notika pirms vairāk nekā 30 gadiem. Svinot neatkarības atgūšanu, Baltijas valstis gaismā cēla savus valstiskuma simbolus – himnas, karogus, ģerboņus un arī  nacionālās valūtas. Izstāde "Nauda Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 1915–1940", kurā bija atainota kronas, lata un lita vēsture, tika izrādīta Viļņā, Tallinā un Rīgā.

Kopš tā laika trīs Baltijas valstis un to monetārās sistēmas piedzīvojušas vairākus nozīmīgus pavērsienus: nacionālo valūtu atjaunošanu, eiro ieviešanu, iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

2018. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija svinēja sava valstiskuma simtgadi. Lietuvas lita simtgadi atzīmēja 2022. gadā – tas apgrozībā nonāca 1922. gada 2. oktobrī. Simts gadu apritēja arī Latvijas latam: pirmās latu naudaszīmes apgrozībā nonāca 1922. gada 2. novembrī. Savukārt Igaunijas krona apgrozībā nonāca sešus gadus vēlāk – 1928. gadā, un 2023. gadā tai ir 95 gadu jubileja.

30 gadu jubileja šogad aprit atjaunotajam Latvijas latam un Lietuvas litam, bet Igaunijas krona to atzīmēja jau pagājušajā gadā. Pavisam drīz būs pagājuši jau 10 gadi, kopš Baltijas valstis pievienojās eiro zonai un ikdienā lieto eiro banknotes un monētas.

Šīs jubilejas ir rosinājušas lielākos Baltijas valstu vēstures muzejus no jauna izsekot Baltijas valstu valūtu rašanās un atdzimšanas procesiem, atklājot naudas vēsturisko, politisko, ekonomisko, kultūras un māksliniecisko nozīmi, izceļot kopīgo un apjaušot atšķirīgo. Izstāde ir vērienīgs Lietuvas Nacionālā muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Igaunijas Vēstures muzeja sadarbības projekts – muzeji ne tikai savstarpēji deponēja to krājumos esošos priekšmetus, bet gan cieši sadarbojās visa izstādes satura radīšanā. Tas ir Baltijas valstu vēsturnieku un numismātikas speciālistu kopīgi radīts stāsts par līdzīgo un atšķirīgo šo trīs valstu naudas vēsturē.

Izstāde “100 gadi: lits, lats, krona” ir sava veida ceļojums cauri diviem laika posmiem Baltijas valstu vēsturē, kuros saskatāmas gan politiskas, gan ekonomiskas, gan ideoloģiskas līdzības. Izstādē rodamas atbildes uz jautājumiem: kāda nauda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā bija spēkā pirms nacionālo valūtu ieviešanas; kā nacionālā valūta tika radīta, kur un kā nauda tika ražota; vai naudas nosaukums un dizains varēja būt citāds; kā jaunizveidotās Baltijas valstis starptautiski sevi reprezentēja ar nacionālo valūtu starpniecību?

Vairāki unikāli priekšmeti izstādē būs eksponēti pirmo reizi.

To vidū ir 1920. gadā Lietuvas Republikas pirmo iecerēto naudas zīmju – muštiniai – paraugu fotoreprodukcijas un līdz šim nepublicētas 1919.-1920. gadā arhitekta Vladimira Dubenecka (1888–1932) projektētās naudas skices. Apskatāmas Telšu un Pluņģes 1915. gada naudas zīmes, kas bijušas ievietotas Pirmā pasaules kara laika Telšu birģermeistara Feliksa Mileviča (1883–1965) dienasgrāmatā, tāpat grāmatu izplatītāja un mākslinieka Adomasa Varnasa (1879–1979) skices 1922. gada litu banknošu projektiem. Izstādīti arī citi vērtīgi eksponāti no Lietuvas Bankas Naudas muzeja, kas saistīti ar naudas ražošanu.     

Igaunijas Bankas muzejs izstādē rāda reto Igaunijas 1000 mārciņu obligāciju, kas emitēta 1927. gadā, lai nodrošinātu aizdevumu ar 7% procentu likmi banku un monetārās reformas atbalstam. Apskatāmi Igaunijas kronu paraugi no starpkaru perioda, naudas izgatavošanas iekārtas un modeļi, un pirmo reizi tiek izstādīts kronas metāla modelis ar Igaunijas ģerboņa trim lauvām. Vēsturiskos kinokadros iemūžināts   naudaszīmju izgatavošanas un pārbaudes process Igaunijas Valsts tipogrāfijā 20. gadsimta 30. gados.

Latvijas sadaļā tiek rādīti mākslinieku Vilhelma Krūmiņa (1891–1959) un Jēkaba Amoliņa (1894–1934) konkursam iesniegtie, bet nerealizētie 3 un 5 latu monētu ģipša modeļi. Apskatāms 1922. gadā tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876–1972) radītais 20 latu zelta monētas modelis, kuru realizēja 86 gadus vēlāk, kad 2008. gadā izlaida zelta Latvijas monētu. Aplūkojami arī 1991. gadā ražošanai apstiprinātās 5 latu banknotes paraugi no Latvijas Bankas arhīva, kas līdz šim nav publicēti vai izstādīti. Kā apliecinājums starptautiskajai atzinībai, ko Latvijas Bankas monētas guvušas pēdējo 30 gadu laikā, izstādē būs redzamas arī dažas no lata jubilejas un piemiņas monētu starptautiskajos konkursos iegūtajām balvām.

Īpaši jāizceļ unikāla iespēja klātienē apskatīt ar Latvijas naudas vēsturi saistītos priekšmetus, kas glabājas ārvalstu krātuvēs. Latvija bija iecerējusi 1941. gadā laist apgrozībā jauna parauga sudraba 5 latu monētas ar Kārļa Ulmaņa attēlu, tāpēc 1939. gadā Latvijas valdība lūdza Lielbritānijas Karaliskajai monētu kaltuvei Royal Mint izgatavot spiedņus un monētu sagataves jauna dizaina pieclatniekam. Pašas monētas bija paredzēts kalt Valstspapīru spiestuvē un monētu kaltuvē Rīgā. Monētas dizainu Latvijas valdība apstiprināja 1940. gada februārī, un Lielbritānijā tika izgatavoti tā paša gada aprīlī pasūtītie spiedņi. Tomēr padomju okupācijas dēļ līdz Latvijai tie vairs nenonāca. Visus šos gadus monētas spiedņi un darba procesā izmantotie metāla modeļi glabājās kaltuves Royal Mint muzejā, ar kura laipnu atļauju tie eksponēti šajā izstādē. Tāpat no šīs Lielbritānijas kaltuves krājuma uz izstādes laiku deponēts arī spiednis, ar kuru sudraba 5 latu monētu jostā tika iespiests moto – Latvijas himnas pirmā rinda “Dievs, svētī Latviju!”.

Digitālos attēlos aplūkojami arī Baltijas valstu nacionālo valūtu veidojušo mākslinieku projekti, modeļi, skices un nerealizētie darbi, bet atjaunotā lata, lita un kronas mākslinieku domas par viņu veikumu uzzināmas īpaši izstādei veidotā videomateriālā. 

Izstāde Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs skatāma no 4. marta līdz 28. maijam. Lietuvas Nacionālajā muzejā Viļņā tā jau tika izrādīta, savukārt Igaunijas Vēstures muzejā Tallinā izstāde būs apskatāma no 15. jūnija līdz 10. decembrim. 

11. martā un 15. aprīlī plkst. 12.00 izstādē plānotas ekskursijas izstādes autoru, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistu vadībā. 

Izstādi “100 gadi: lits, lats, krona” sagatavoja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Lietuvas Nacionālais muzejs un Igaunijas Vēstures muzejs, tai materiālus sniedzis kaltuves Royal Mint muzejs Lielbritānijā, Lietuvas Bankas naudas muzejs, M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs, Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Bankas arhīvs, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Žemaitijas muzejs "Alka", Ķēdaiņu novada muzejs, Igaunijas Mākslas muzejs, Lietuvas Nacionālā Martyna Mažvīda bibliotēka, Lietuvas Valsts centrālais arhīvs, Igaunijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrs un personīgi Ugnius Urba, Vytautas Aleksiejūnas, Algimantas Lekevičius, Gitana Matonytė-Vaskelienė, Edmundas Čijauskas, Algimantas Petraitis, Vladimir Taiger.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU