Delnas pētnieks Olafs Grigus uzsver: “Likumdevējs ir tā publiskās varas iestāde, kas nosaka kopējo toni godaprāta un atklātības jomā, tādēļ mūsdienīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī ir absolūti nepieciešami. Tā ir iespēja uzlabot likumdošanas procesa izsekojamību, standartizēt komisiju protokolu publicēšanas prasības un atteikties no deputātu “atturēšanās” balsojuma u.c. Plenārsēdē neviens deputāts nesniedza pamatojumu savam balsojumam. Tātad deputāti ir gatavi turpināt izmantot formālas procedūras, lai ierobežotu atklātību un nesniegtu pamatojumu par pieņemtajiem lēmumiem.”
Delnas ieskatā nepastāv pamatoti argumenti tam, lai grozījumus Saeimas kārtības rullī nevarētu veikt. Grozījumos netika iekļauti tādi politiski smagi jautājumi kā Saeimas budžeta publiska revīzija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pilnvaru paplašināšana, ļaujot pēc savas iniciatīvas ierosināt lietas par ētikas kodeksa neievērošanu un ētikas normas pārkāpumiem. Delna pauž nožēlu, ka tik liels skaits deputātu no Jaunās Vienotības, Nacionālās apvienības, Apvienotā saraksta frakcijām jau pirmajos Saeimas darbības mēnešos demonstrē gļēvu rīcību un bremzē likumdevēja atklātību un darbību atbilstoši labas pārvaldības principiem.
Lai arī Latvijas vidējais rādītājs Korupcijas uztveres indeksā ir 59 punkti no 100, politiskā godaprāta jomā tas ir 49 punkti no 100. Tas ir zemākais Eiropas Savienībā, no Igaunijas Latvija atpaliek par 26 punktiem, no Lietuvas par 9. Šāda Saeimas deputātu rīcība neapšaubāmi ir viens no politisko godaprātu degradējošajiem aspektiem, kas Latvijai neļauj rezultātu uzlabot.
