“Čehija ir Latvijas sabiedrotā un mums ir vienots skatījums uz ģeopolitisko situāciju un izaicinājumiem drošības jomā, ar kuriem saskaramies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvija augstu novērtē Čehijas ieguldījumu NATO Austrumu flanga drošībā un Latvijas militāro spēju stiprināšanā, piedaloties gan Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, gan atbalstot NATO patrulēšanas misiju gaisa telpā virs Baltijas valstīm,” pēc tikšanās uzsvēra I.Mūrniece.
Tikšanās laikā ministres pārrunāja arī turpmāku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī abu valstu prioritātes šovasar gaidāmajā NATO samitā Viļņā, tai skaitā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, ko veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
Vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika apstiprināta NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā, šādi demonstrējot alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamu agresoru.