2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.
Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei. Šogad savu trīsdesmitgadi svin Eiropas Vienotais tirgus (brīva preču, pakalpojumu, kapitāla kustība ES), viennozīmīgi tas liek diskutēt par ES Vienotā tirgus funkcionalitāti un dalībvalstu motivāciju atvērt savu tirgu komersantiem no citām savienības dalībvalstīm. Latvijā šobrīd daudz diskutējam par ekonomikas transformāciju, atbalstu uzņēmumu produktivitātei un eksportspējai, bet šim vienādojumam ir arī otrs saskaitāmais – tirgu pieejamība, pie tam tādu tirgu, kuros ir vajadzība un pirktspēja Latvijā radīto iegādāties. Šobrīd ļoti daudz ir atkarīgs no valstu nacionālās politikas attiecībā uz to, cik sarežģīta ir ārvalstu uzņēmumu iekļūšana katras valsts tirgū. Apgrūtināta ES Vienotā tirgus darbība nozīmē ekonomikas izaugsmes kavēšanos, nesasniegtus patērētājus un neizmantotas attīstības iespējas. Šāda situācija īpaši nepatīkama ir mazajām valstīm ar nelielu tirgu un nepieciešamību attīstīt jaunus eksporta virzienus. Šajā jautājumā Latvijai jābūt uzstājīgai – pilnvērtīga Vienotā tirgus funkcionēšana ir prioritāte.
Ekonomikas un uzņēmējdarbības stimulēšanai ES strādā arī pie ārējās tirdzniecības ceļu veidošanas ar trešajām valstīm, – Ziemeļamerikā, Āzijā, Dienvidamerikā un citur. Tas teorētiski paver Eiropas uzņēmējiem jaunas eksporta iespējas, bet diskutabls ir jautājums par Latvijas uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, reālajām iespējām savas preces un pakalpojumus šīm valstīm piegādāt un tirgū pilnvērtīgi darboties, jo ES dalībvalstīs ļoti krasi atšķiras uzņēmumu finansiālās iespējas. Diemžēl līdzšinējā ES ekonomikas izlīdzināšanas politika nav devusi sagaidāmos rezultātus un, kamēr vienās valstīs notiek ekonomikas attīstība, tikmēr citās tā joprojām kavējas, iekrītot tā saucamajos attīstības slazdos. Jau šobrīd jāsāk diskusija, kāda būs ES Kohēzijas politika pēc 2027.gada. Domāju, ka visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka esošais modelis nedarbojas un vajadzīgi jauni risinājumi, lai nodrošinātu vispārēju labklājības pieaugumu un ekonomikas izaugsmi visās dalībvalstīs.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā gada nogalē pieņēmām ziņojumu par nepieciešamību fokusēties uz konkurētspējas aspektiem visās ES politikās, visos tās pieņemšanas posmos. Birokrātiskā, finanšu un citu slogu samazināšana visos līmeņos ir tikai viens no soļiem pareizā virzienā. Plašāka analīze par uzņēmumu konkurētspējas riskiem un to novēršanas iespējām ir nepieciešama tuvākajā laikā. Pozitīvi, ka Zviedrijas prezidentūra konkurētspējas celšanu definējusi kā vienu no savām prioritātēm turpmākajiem 6 mēnešiem. Šeit politikas veidotājiem Latvijā vērtīgi ieklausīties uzņēmējus pārstāvošajās organizācijās un strādāt kopā, lai katras valsts individuālā un līdz ar to ES kopējā konkurētspēja pieaugtu.
Šogad ES politikas veidotāji īpašu uzmanību plāno pievērst arī likviditātes risku mazināšanai mazos un vidējos uzņēmumos. Pēdējos gados uzņēmēji ir pārdzīvojuši divus nopietnus satricinājumus – Covid-19 epidēmijas izraisīto krīzi un Krievijas kara Ukrainā izraisīto krīzi, kas radījusi milzīgu inflāciju, piegāžu pārrāvumus un citas problēmas. Tāpēc viena no prioritātēm ir atbilstošu atbalsta mehānismu izstrāde krīžu seku pārvarēšanai. Eiropas Komisija paredz pārskatīt ES maksājumu kavējumu (late payment) novēršanas direktīvu, ar mērķi mazināt risku, ka pasūtītājs nesamaksā piegādātājam, kā arī samazināt laika periodu starp rēķina izsniegšanu un apmaksu, jo šajā periodā uzņēmums kļūst par sava klienta kreditoru, apgrozāmie līdzekļi samazinās un būtībā tiek traucēta biznesa darbība. Kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais pētījums “Eiropas maksājumu ziņojums 2022” parāda, ka Latvijā 89% aptaujāto uzņēmumu saskarušies ar kavētiem maksājumiem no debitoru puses.
Šis gads solās būt izaicinošs. Šeit tieši nepieminēts, bet karš Ukrainā turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, gluži kā Briselē pieņemtie lēmumi. Citējot “klasiķus”: “tas ir vecais labais Koka Klucis Konstantīns, viņš neder it nekam”. Latvijas interešu pārstāvībai ES jākļūst par prioritāti visos līmeņos. Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas mūsu valsts interesēm neļaus pazust ES politikas veidotāju gaiteņos. Bet pats svarīgākais – interesēm jābūt skaidri definētām un argumentētām.
