Izskatāmā lieta ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā persona atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas par ar nodokli apliekamo objektu samazināšanu, slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīti zaudējumi lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un lielā apmērā; pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākuma, viltošanu mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Sods noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem nosacīti.
Tiesas sēdē aizstāvis lūdza atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu, norādot, ka tas ir pretrunīgs. Prokurors lūdza apelācijas instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu. Procesa dalībnieki tiesas sēdē atbildēja uz Senāta iepriekš nosūtītiem jautājumiem.
Senāts tiesas sēdē izskaidroja procesa dalībniekiem, ka minētā lieta mutvārdu procesā tiek izskatīta paplašinātā tiesnešu sastāvā, jo tai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā. Senātā izvērtējams jautājums kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirmas, kurā brīdī uzņēmuma rīcībā esoša legāla nauda kļūst par noziedzīgu iegūtu. Senāts nepabeidza lietas izskatīšanu un noteica, ka turpinās lietas izskatīšanu 1.februārī plkst. 10.00.
Lieta Nr. SKK-1/2023 (12507000710).
Papildu informāciju par grozījumiem Kriminālprocesa likumā:
2022.gada 3.novembrī stājās spēkā 2022.gada 6.oktobrī Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuru tika izdarīti grozījumi arī Kriminālprocesa likuma 582., 586.pantā. Grozījumi minētajās likuma normās izdarīti, pamatojoties uz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta izstrādāto priekšlikumu, kas tika atbalstīts Tieslietu padomē un darba grupā saistībā ar kasācijas instances tiesībām izskatīt lietas paplašinātā sastāvā. Grozījumu mērķis bija papildināt Kriminālprocesa likuma 54.nodaļu „Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” ar kārtību, kas ļauj Augstākajai tiesai izskatīt lietas ne tikai triju tiesnešu sastāvā, bet arī paplašinātā sastāvā.
Kriminālprocesa likuma 582.panta pirmā daļa noteic, ka spriedumus un lēmumus kasācijas kārtībā izskata Augstākā tiesa triju tiesnešu sastāvā vai paplašinātā sastāvā, kurā viens ir sēdes priekšsēdētājs. Savukārt Kriminālprocesa 586.panta astotajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tā pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā sastāvā.
