DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

30. novembrī Tautas frontes muzejs aicina uz tiešsaistes sarīkojumu “Privatizācija un prihvatizācija”

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

30. novembrī plkst. 17.00 LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu notiks diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem. Ikviens interesents aicināts sarunai pieslēgties tiešsaistē muzeja Facebook lapā facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm.

1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikti 28 lati, lai gan brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta.

Sertifikātus cilvēki atceras ar dalītām jūtām. 1994. gada vidū tika atļauta brīva privatizācijas sertifikātu tirdzniecība, taču to tirgus cena bija stipri zem nomināla – vien pāris lati. Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai. Tai pašā laikā pārejai no sociālisma komandekonomikas uz brīvo tirgu un privātīpašumu nebija vēsturisku precedentu. Un šai pārejai vajadzēja notikt, neraugoties uz lielo kļūdu risku.

Diskusijā par privatizācijas sertifikātiem piedalīsies bijušais Latvijas Republikas  Ministru kabineta priekšsēdētājs Ivars Godmanis, ekonomists Edmunds Krastiņš un Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs Ojārs Blumbergs.

Sarunu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.

Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI