2010. gadā arodmācībās piedalījās 24,2 % visu uzņēmumu1 darbinieku, 2015. gadā – 27,2 %, 2020. gadā –30,7 %. Visaktīvāk darbiniekus apmāca lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk darbiniekiem – 2020. gadā apmācībās piedalījās gandrīz puse (45,7%) darbinieku.
Sieviešu īpatsvars, kas piedalījās arodmācībās, piecu gadu laikā pieauga par 6,9 % un 2020. gadā bija 33,7 %. Vīriešu īpatsvars pieauga vien par 1,6 %, sasniedzot 29,2 %.
72,5 % darba devēju pieņem darbā jaunus darbiniekus jau ar nepieciešamajām kompetencēm
Lai atrisinātu vajadzības pēc darbiniekiem ar jaunām prasmēm un kompetencēm, visvairāk (72,5 %) uzņēmumu norādīja, ka pieņem jaunus darbiniekus jau ar vajadzīgo kvalifikāciju un prasmēm, 45,1 % uzņēmumu veic jauno darbinieku apmācību, 38 % veic iekšējo reorganizāciju, lai labāk izmantotu darbinieku esošās prasmes un kompetences. Vien trešā daļa (33,6 %) uzņēmumu norādīja, ka veic esošo darbinieku pastāvīgas arodmācības.
2020. gadā visbiežāk arodmācību kursos ietvertās zināšanas bija tehniskās, praktiskās vai īpašas darbā nepieciešamās prasmes (67,3 %) un prasmes darbā ar klientu (24,2 %). Sekoja vadības prasmes (14,9 %), problēmu risināšanas prasmes (13,5 %), kā arī citas prasmes un kompetences (27,1 %).
Instruktāžu par darba aizsardzību veic 96,8 % uzņēmumu
Darbinieku izglītošanai izvēlētās apmācību formas iedala kursos2 un citās arodmācību formās3. Kursi 2020. gadā tika nodrošināti 33,6 % uzņēmumu (2015. gadā – 31,3 %), savukārt citas arodmācību formas, piemēram, pašmācība, dalība semināros, pieredzes apmaiņas vizītes – 96,8 %.
Uzņēmumos arodmācības galvenokārt (96,8 %) notikušas darba procesā. Apmācība darba procesā ietver ieplānotas apmācības vai praktisku darba apgūšanu darba vietā, izmantojot parastos darba instrumentus darba situācijā, kā arī ietver nodarbināto instruktāžu darba aizsardzības jautājumos darba vietā. Pašmācība, ieskaitot e-mācības, notikusi 23,9 % uzņēmumu, darbinieku dalība konferencēs un semināros – 22,5 %, darbinieku rotācija un pieredzes apmaiņas vizītes – 11,4 % un mācības diskusiju grupās – 11,1 %.
Starp nozarēm daudz aktīvāka darbinieku iesaistīšana visos arodmācību veidos (t.sk. pašmācībā, ieskaitot e-mācības – 51,8 %), bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.
Kursu izmaksas vienam dalībniekam – 297 eiro
Arodmācību kursu izmaksas vienam dalībniekam 2020. gadā Latvijā veidoja vidēji 297 eiro un bija mazākās starp Baltijas valstīm. Lietuvā šīs izmaksas bija 432 eiro, Igaunijā – 892 eiro, vidēji ES – 1441 eiro.
Desmit gadu laikā praktikantu īpatsvars uzņēmumos dubultojies
2020. gadā arvien vairāk uzņēmumu piesaistīja praktikantus, maksājot tiem atalgojumu. Ja 2010. gadā mācekļus nodarbināja 4,8 % no visiem uzņēmumiem, tad 2020. gadā tie bija jau 11,4 %. Igaunijā darbu ar atalgojumu praktikantiem nodrošināja 15,1 % uzņēmumu, Lietuvā – 2,3 %, vidēji ES – 32,4 %.
Papildu informācija pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Arodizglītība uzņēmumos - 2010., 2015. un 2020.g. apsekojumu dati”.
Metodoloģiskā informācija
CSP 2021. gadā veica izlases veida aptauju “Arodmācība uzņēmumos 2020. gadā”, kurā piedalījās 2695 uzņēmumi jeb 93 % no izlasē iekļautajiem. Šāda aptauja notiek reizi piecos gados visās ES dalībvalstīs. Dati par arodmācību uzņēmumos ES dalībvalstīs pieejami ES statistikas biroja Eurostat datubāzē (Population and social conditions -> Education and Training ->Participation in education and training->Continuing vocational training in enterprises).
1 Arodmācība uzņēmumos – mācību pasākumi vai aktivitātes, kuru galvenais mērķis ir jaunu zināšanu apgūšana vai esošo attīstīšana un pilnveidošana un kuras uzņēmums vismaz daļēji finansē saviem darbiniekiem. Mācību pasākumiem vai aktivitātēm ir jābūt iepriekš plānotām un organizētām ar mērķi mācīties.
2 Arodmācību kursi – parasti nenotiek darbavietā, bet atsevišķās telpās, kas ir speciāli paredzētas mācībām, piemēram, klasē vai mācību centrā. Kursus mācībspēki vai mācību iestāde organizē, pārdomājot laiku, vietu un saturu. Saturs ir izstrādāts apmācāmo grupai, ir mācību programma.
3 Citas arodmācību formas – parasti notiek darbavietā, bet tās var ietvert arī piedalīšanos konferencēs, gadatirgos un līdzīgās aktivitātēs mācību nolūkā. Raksturīga personas vai grupas, kas mācās, pašorganizācija (laiks, telpa un saturs). Saturs bieži vien ir pielāgots apmeklētāju individuālajām vajadzībām darba vietā.
