DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. novembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

Latvijā visbiežāk informāciju iegūst sociālās saziņas platformās, Latvijas sabiedriskajos medijos un komercmedijos latviešu valodā

Notikumiem Latvijā un pasaulē pastāvīgi līdzi seko divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, un sociālās saziņas platformas sāk ieņemt līderpozīcijas kā visbiežāk nosauktais informācijas ieguves kanāls. Šādi secinājumi izriet no biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Mediju ētikas mēneša ietvaros veiktā pētījuma par jaunākajām tendencēm Latvijas iedzīvotāju mediju izmantošanas ieradumos un ieinteresētībā notikumos Latvijā un pasaulē.

Pētījums1 atklāj ka pastāvīga interese par notiekošo valstī un pasaulē ir 61% no aptaujāto, jeb diviem no trim Latvijas iedzīvotājiem.  


  • Līderpozīcijas informācijas iegūšanā ir ieņēmušas sociālo mediju platformas (Facebook, Twitter, Tiktok, Instagram, Youtube, Telegram u.c.). Ar to palīdzību informāciju iegūst 56% aptaujāto. Šīs platformas ir visbiežāk nosauktais informācijas iegūšanas avots jauniešu vidū - no tām informāciju iegūst 81% jeb četri no pieciem jauniešiem vecumā no 18 - 24 gadiem.
  • Otrais nozīmīgākais avots Latvijā informācijas iegūšanā ir Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, Latvijas radio, lsm.lv) - no tiem ieskatu valstī un pasaulē notiekošajā iegūst 54% iedzīvotāju. Tiesa jauniešu vidū sabiedriskie medijiem ir ievērojami zemāka popularitāte - tikai katrs trešais, jeb 30% jauniešu, tos izmanto informācijas iegūšanai. Latvijas sabiedriskos mediju krietni retāk izmanto arī tie Latvijas iedzīvotāji, kas ģimenē sarunājas krievu valodā - tikai 35% no šajā grupā aptaujātajiem. 

  • Trešajā vietā ir komercmediji latviešu valodā (piemēram, TV3, TV24, delfi.lv, tvnet.lv laikraksti, žurnāli) - no tiem par notiekošo uzzina gandrīz 50% aptaujāto. Savukārt komercmedijus krievu valodā (piem., rus.delfi.lv, rus.tvent.lv, laikrakstus, žurnālus krievu valodā) izmanto 27% aptaujāto. 

12% aptaujāto norāda, ka informāciju iegūst no rietumu masu medijiem, gandrīz 5% - no t.s. Krievijas opozīcijas medijiem, bet 4% - no Krievijas federālajiem jeb valsts kontrolētajiem masu medijiem.  

LMĒP Ētikas padomes loceklis Aleksandrs Mirlins, komentējot pētījuma rezultātus, uzskata, ka kritiski svarīgi panākt lielo tiešsaistes platformu darbības regulēšanu, ir skeptisks par sociālo tīklu iespējām piedāvāt kvalitatīvu saturu un izceļ vajadzību stiprināt tradicionālos, redakciju vadītos medijus, kā būtisku demokrātiskas, pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanas priekšnoteikumu. 

Sociālās saziņas platformas ir neaizvietojamas ar satura dažādību, informācijas aprites ātrumu un iespēju katram dalīties ar saturu. Tomēr tie ir neregulēti un bez redakcijas strādājoši satura apkopotāji un izplatītāji, kuru primārais mērķis ir ar algoritmu palīdzību noturēt lietotāju platformā iespējami ilgāk un pelnīt ar reklāmām. Šādām platformām ir arī milzīgs trūkums: tās nespēj nodrošināt vairāku sabiedrībai būtisku mediji ētikas principu ievērošanu, piemēram godprātību informācijas sagatavošanā, manipulācijas aizliegumu, faktu un viedokļu nošķīrumu, satura objektivitāti, daudzpusīgumu informācijas pasniegšanā, faktu pārbaudi. Nostiprinoties ieradumam patērēt algoritmu noteiktu saturu, cilvēki vieglāk nonāk dezinformācijas varā, pieņem vienkāršotus vai pat polarizētus skatījumu uz notiekošo, riskē samazināt spējas, kas nepieciešanas demokrātiskas un pilsonības sabiedrības pastāvēšanai - labākā risinājuma meklējumu, dažādības atzīšanu, daudzpusīgu skatījumu uz jautājumiem.”


Apzinoties šos riskus, Aleksandrs Mirlins uzskata, ka Latvijā ir jāstiprina interneta, drukātie, radio un televīzijas mediji, kam ir redakcijas, jo tikai redakciju vadītie mediji spēj nodrošināt, ka cilvēks saņem informāciju, kas atbilst mediju ētikas principiem  - godprātīgi sagatavotu, daudzpusīgu, iespējami objektīvu. “Līdzīgi kā rūpējamies, lai pārtika un apkārtējā vide būtu droša, mums jārūpējas, lai mūsu uzņemtā informācija būtu iespējami kvalitatīvāka,” saka Aleksandrs Mirlins.


“Aicinu jaunās valdības veidotājus Valdības deklarācijā paust apņemšanos izstrādāt Latvijā mediju politikas plānošanas dokumentu, pieņemt likumu "Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem”, kā arī palielināt medijiem finansējumu, lai novērstu Latvijas informatīvajai telpai radītos apdraudējumus. Šādi apdraudējumi jau ir iezīmēti Nacionālās drošības koncepcijā un tos risināt aicinājis arī Valsts Prezidents,” piebilst A. Mirlins.

A. Mirlins ir skeptisks par iespējām būtiski ietekmēt uz algoritmiem balstīto sociālās saziņas platformu kvalitāti un to biznesa modeļus pieskaņot sabiedrības interesēm: “Drīzāk tradicionālajiem medijiem būtu jāvelta lielāks laiks un resursi pie satura un tā pasniegšanas formu daudzveidību, lai to padarītu ērti pieejamu un viegli uztveramu arī sociālās saziņas platformu lietotājiem. Tomēr redzot tendenci, ka lielās platformas Google, Facebook un citas bez maksas izmanto tradicionālo mediju radīto saturu un ar to gūst arvien lielākus reklāmas ieņēmumus, uzskatu, ka ir laiks ieviest tā saukto digitālo nodokli. Dati rāda, ka lielo platformu ieņēmumi no Latvijas 2020. gadā bija vairāk nekā 225 miljoni euro, savukārt Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2020. gadā bijis 68,5 miljoni eiro, kas ir par 16,4%, mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu. Ieviešot t.s. digitālā nodokļa mehānismu, par daļu no Latvijā gūtajiem reklāmas ienākumiem, platforma maksātu Latvijai nodokli. Daļu no tā valsts var novirzīt arī vietējo mediju darbības stiprināšanai - lai nodrošinātu mediju un satura daudzveidību un satura kvalitāti,”  piedāvā Aleksandrs Mirlins.

1

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU