Parlamentārieši pieņēma arī rezolūciju, kurā uzsvērta nepieciešamība Baltijas valstīm būt vienotām, sniedzot atbalstu Ukrainai, izolējot Krievijas Federāciju no Eiropas valstu kopienas un risinot kopīgās problēmas un apdraudējumus, kas radušies pēc neprovocētā un nepamatotā Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Rezolūcijā pausts nosodījums Krievijai par iebrukumu Ukrainā. Krievija tiek aicināta pārtraukt agresiju Ukrainā un izbeigt humāno krīzi, kas ir tiešs vardarbīgo uzbrukumu rezultāts. Deputāti aicina arī atbalstīt plāna izstrādi Ukrainas atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma un uzstāj, ka agresoram jāatlīdzina zaudējumi.
Parlamentārieši stingri atbalsta Ukrainas un citu Austrumu partnerības valstu centienus pievienoties Eiropas Savienībai un apņemas sniegt zināšanas un palīdzību, lai tās sasniegtu šo mērķi.
Rezolūcijā BA uzsver stingru atbalstu aktīvai Eiropas Savienības iesaistei miera saglabāšanā, starptautiskās drošības stiprināšanā un reģiona enerģētikas politikas pārveidē.
Asambleja atzinīgi vērtē šogad notikušā Trīs jūru iniciatīvas parlamentārā foruma rezultātus, BA un Baltijas Ministru padomes veiksmīgo sadarbību reģionālās drošības un labklājības stiprināšanā. Vienlaikus parlamentārieši atgādina nepieciešamību stiprināt un paplašināt gan Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, gan sadarbību ar Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu partneriem aizsardzības jomā un uzsver sabiedroto lomu atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanā reģionā.
Tāpat rezolūcijā ietvertas rekomendācijas turpmākai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu parlamentu un valdību, kā arī Baltijas Ministru padomes sadarbībai aizsardzības, katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas, kā arī krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības jomā. Tajās ietverti ieteikumi ārējās robežas kontrolei, sabiedrības noturības stiprināšanai un atbalstam Ukrainas bēgļiem Baltijas valstīs. Rekomendācijās iekļauti arī jautājumi par sadarbību ekonomikā un digitālajā jomā, atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanā un vienotu Baltijas valstu elektroenerģijas un gāzes tirgu. Tāpat sniegtas plašas rekomendācijas sadarbībai veselības aprūpē, izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kā arī kultūrā.
Par nākamā gada BA un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātēm ir noteiktas reģiona drošība un aizsardzība, enerģētiskā drošība un piegādes drošība, kā arī atbalsts Ukrainai.
Nākamgad BA prezidējošā valsts būs Igaunija, un nākamā sesija notiks 2023.gada 23. un 24.novembrī Tallinā.
Informācija par BA:
Latvija 2022.gada 1.janvārī uz gadu kļuva par Baltijas Asamblejas prezidējošo valsti.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
