DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Zemniekiem apdrošināšanas atlīdzībās par zaudētu ražu šogad izmaksāti 7 miljoni eiro

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2  Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Apdrošinātāji, kas tirgū darbojas jau vairākus gadus, ir novērojuši arī interesantas tendences. Tā, piemēram, šogad skaidri iezīmējušās ziemas kviešu šķirnes, kuras bija noturīgākas vai mazāk noturīgas pret veldri – dažu kviešu šķirņu lauki apsekotajās saimniecībās bija sagāzušies veldrē tuvu pie 60-90%.

Tāpat šogad zemnieki vairāk pieteikuši atlīdzību saņemšanai rapšu laukus, kas sagūluši veldrē. Pēc apdrošinātāju vērtējuma, lielākā daļa no tām sakrita veldrē primāri kaitēkļu dēļ, kas novārdzināja augus, un nevis laikapstākļu dēļ. To apstiprina arī LLKC ekspertu ikgadējais izvērtējums, norādot, ka Zemgalē šis nav bijis labākais gads ziemas rapsim, jo vidējā raža ir zem un ap 3 t/ha. Galvenais iemesls – stublāju un sēklu smecernieku, kā arī pāksteņu pangodiņu bojājumi.

“Sējumu un citu lauksaimniecības kultūru apdrošināšana ir labs un perspektīvs virziens, par kuru ir interese abām pusēm. Zemniekiem tas ir labs riska vadības veids, lai ļauj samazināt zaudējumus un nevērsties pēc katras dabas kataklizmas pie valdības pēc kompensācijām. Savukārt apdrošinātājiem tas ir labs, plašs darba lauks,” saka Jānis Abāšins, LAA prezidents. Runājot par nākotni, viņš iezīmē divas lietas. Pirmkārt, tehnoloģiju plašāka izmantošana apdrošinātāju darbībā – tiek aktīvi pētīta iespēja izmantot satelītu datus gan lauku monitoringā pirms apdrošināšanas, gan zaudējumu noregulēšanā, gan arī dronu izmantošana lauku apsekošanā. Otrkārt, no politikas veidošanas viedokļa būtu svarīgi nesamazināt valsts atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei, ņemot vērā vispārējo izmaksu kāpumu, jo tas apdraud zemnieku spējas iegādāties polises, atstumjot to uz mazāk svarīgu izdevumu pozīciju, kas var smagi atmaksāties nākotnē.

1 Sējumu apdrošināšanu lauksaimniekiem piedāvā 3 Latvijas apdrošināšanas sabiedrības, un LAA apkopo šo biedru sniegtos datus. Papildus Latvijas tirgū ar starpnieka palīdzību darbojas arī viens Vācijas apdrošinātājs, tādēļ kopējie lauksaimniecības risku apdrošināšanas tirgus dati ir lielāki.

2 http://new.llkc.lv/lv/nozares/augkopiba/graudaugu-razas-sezona-nosledzas-labi

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU