DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. septembrī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide
1
1

Obligāts priekšnosacījums upju ekosistēmu saglabāšanai - mazo HES pāreja uz ekoloģiskā caurplūduma nodrošinājuma režīmu

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” eksperti kopā ar sadarbības partneriem realizējuši projektu “Latvijas - Lietuvas pārrobežu upju un ezeru ūdens baseinu vienota pārvaldība” (TRANSWAT LLI-533). Projekta ietvaros veikta 10 upju posmu izpēte, novērtēts piecu pārrobežu ezeru ekoloģiskais stāvoklis un izvērtētas Latvijas un Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ūdens resursu izmantošanas un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanas jomā.

Upju posmu izpēte

Starptautiskajā Ventas upju baseina apgabalā eksperti pētīja Latvijas teritorijā Cieceres upes posmus, kur darbojas Cieceres, Dzirnavnieku un Pakuļu HES, Losis upes posmus, kur atrodas Grantiņu un Lejenieku HES, bet Lietuvas teritorijā – Varduvas upes posmus - Kulšėnai, Renavas, Vadagiai, Ukrinai un Juodeikiai HES.

Katrs upes posms hidroelektrostaciju (HES) lejtecē tika apsekots četras reizes pie dažādiem hidroloģiskajiem apstākļiem. Katrā apsekojuma reizē tika detalizēti izmērītas un nokartētas dažādu upes dzīvotņu jeb biotopu aizņemtās platības, kā arī upes dziļums un straumes ātrums vairākos punktos katrā biotopā, upes gultnes tips un citi rādītāji.

Tika konstatētas upju ūdens līmeņa krasas izmaiņas ļoti īsā laika periodā, kad tiek noskaloti ūdens dzīvnieki, kā arī iznīcinātas zivīm piemērotās dzīvotnes vai būtiski pasliktināta to kvalitāte. Gadījumos, kad upē lejpus HES nav nodrošināts pietiekams ūdens līmenis, ūdens organismi, kas nav spējīgi ātri pārvietoties (piemēram, moluski), šajā upes posmā var masveidā aiziet bojā. Turklāt HES kaskāžu gadījumā no augštecē izvietotās HES darbības ir atkarīgs arī lejtecē esošās HES operatīvais režīms.

Iegūto datu analīzes un upju biotopu modelēšanas rezultāti ļāva secināt, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktais atļautais garantētais minimālais caurplūdums un ekoloģiskais caurplūdums, kas jānodrošina mazajās HES, ir krietni mazāks par ūdens organismu dzīvības procesu nodrošināšanai reāli nepieciešamo caurplūdumu.

Pārrobežu ezeru ekoloģiskais stāvoklis

Ekspertu iegūtie dati par ezeru ekoloģisko stāvokli ļāva izstrādāt vienotu Latvijas – Lietuvas monitoringa programmu pieciem pārrobežu ezeriem (Ilzu (Garais) Zemgalē, Lielais Kumpinišķu, Galiņu, Laucesas un Skirnas ezeri (Latgalē)).

Antropogēno slodžu izvērtējums šajos ezeros liecina, ka visbūtiskākais ir piesārņojums piegrunts sedimentos, kas ir akumulējies 50-70 gadu laikā. Izstrādājot Latvijas – Lietuvas pasākumu programmu ezeru ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, eksperti secinājuši, ka ir nepieciešama detalizēta papildu izpēte par praktiski iespējamajām ūdenstilpju attīrīšanas metodēm.

Normatīvo aktu sistēmas

Atbilstoši ES Direktīvai par atjaunojamo enerģiju (Renewable Energy Directive 2009/28/EC) dalībvalstīm ir jāatbalsta “zaļās enerģijas” ražošana. Tomēr ir nepieciešams minimizēt šī procesa rezultātā nodarīto kaitējumu videi. Tāpēc  papildus izpētes darbiem projekta ietvaros ir izvērtētas Latvijas un Lietuvas normatīvo aktu sistēmas ūdens resursu izmantošanas un ekoloģiskā caurplūduma noteikšanas jomā. Secināts, ka, piemēram, mazo HES kaskādes netiek atsevišķi apskatītas Latvijas normatīvo aktu sistēmā. Turklāt nav definētas konkrētas prasības, kas būtu jāizpilda, veicot mazajām HES izsniegto ūdens resursu lietošanas atļauju pārskatīšanu.

Latvijas normatīvo aktu sistēmas uzlabošana nodrošinās valsts ūdens resursu saglabāšanu un zivju faunas daudzveidību ne tikai esošajām, bet arī nākamajām paaudzēm.

Projekta vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Projekta partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Latvijas Universitāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, Lietuvas Dabas izpētes centrs.

ECOFLOW projektu finansē Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam. Projekta ilgums ir 2 gadi (01.10.2020. – 30.09.2022.).

Kopējais projekta finansējums ir 607 466.51 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85% (516 346.53 EUR) apmērā.

www.latlit.eu

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU