Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Kurzemes rajona tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, proti, citas personas tīšas prettiesiskas nonāvēšanas (slepkavības) izdarīšanā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 3 gadiem. No apsūdzētā par labu cietušajai piedzīta 10 000 euro morālā kaitējuma kompensācija.
Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām un pamatoti konstatējusi apsūdzētā darbībās visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 116.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Tiesa atzinusi, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, izvērtējot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, apsūdzētā vainīgums viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi noziedzīga nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, kā arī atbildību ietekmējošos apstākļus, atzinusi, ka apsūdzētajam noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 17 gadiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem – noteikts pamatoti, ievērojot Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus un šā likuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot apelācijas sūdzībās minētos argumentus, apelācijas instances tiesa nav konstatējusi jaunus apstākļus, kas būtu par pamatu apsūdzētajam noteiktā soda mīkstināšanai.
Lieta Nr.SKK-568/2022 (11261024621)
