"Šobrīd koncentrējamies uz e-adreses izmantošanas paraduma ieviešanu sabiedrības drošai un uzticamai elektroniskai saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām. Vienlaikus Latvijas digitālās telpas pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams dot iespēju arī komersantiem izmantot e-adresi uzticamai elektroniskai saziņai ar klientiem un sadarbības partneriem, nodrošinot universālu un juridiski saistošu ierakstītas vēstules analogu elektroniskā formā." sarunā norādīja ministrs Plešs.
Sarunās finanšu nozares eksperti vērsa uzmanību nepieciešamībai daudz plašāk izmantot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus gan valsts, gan komersantu piedāvāto elektronisko pakalpojumu izmantošanai, iedibinot sabiedrībā drošu un uzticamu identifikācijas rīku. Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka esošajā kiberdrošības un ģeopolitiskajā situācijā ir nepieciešams pārskatīt prasības valsts augsta riska informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietotāju identifikācijai. Nozares eksperti izteica atbalstu jau tiesību aktos noteiktajam, ka tādām augsta riska informācijas sistēmām, kā e-lieta un e-veselība, piekļuve ar drošajiem identifikācijas rīkiem tiek paredzēta jau ar 2023.gada 1. janvāri un uzsvēra nepieciešamību arī pārējiem valsts piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, kuros ir nepieciešama fiziskas personas identifikācija, pakāpeniski ieviest piekļuvi tikai ar drošajiem identifikācijas rīkiem.
“Šobrīd banku autentifikācijas rīki veido vairāk nekā 80% visu autentifikācijas gadījumu, tai skaitā augsta riska e-pakalpojumos, kas skar veselības datus, tiesvedības, nodokļu aprēķināšanu un operācijas Valsts kasē. Apzinoties pastāvošos kiberdrošības riskus un ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā. Tāpēc novērtējam kopīgo redzējumu un esam atvērti turpmākam dialogam par katram e-pakalpojumam atbilstošākā autentifikācijas rīka izmantošanu. Tādējādi pakāpeniski nonākot pie samērīgas un klientu interesēm atbilstošas proporcijas starp valsts un banku rīku izmantošanas”, uzsvēra Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Ministrs ar finanšu nozares pārstāvjiem pārrunāja arī nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekļu plānotās izmantošanas ieviešanas gaitu finanšu nozares dalībnieku piedāvātajos e-pakalpojumos (internetbanku tīmekļvietnēs un lietotnēs).
Ministrs: "Valstij ir jādalās ar tām tehnoloģiskajām iespējām, ko tā ir radījusi publiskās pārvaldes digitalizācijas ietvaros. Valsts digitālās infrastruktūras atvēršanai privātā sektora digitalizācijas atbalstam un pakalpojumu vides attīstībai ir jābūt galvenajam valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķim nākamajai desmitgadei. Mums ir gandarījums, ka arī finanšu nozare novērtē mūsu ieguldījumu valsts modernizācijā un attīstībā, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotājiem valsts digitālie risinājumi kļūs par universāli izmantojamiem arī privātā sektora pakalpojumu saņemšanai".
