Jāatzīmē, ka 2021. gada 12 mēnešos 247 gadījumos mainīts vārds, 1181 personām mainīts uzvārds, vienlaikus gan vārdu, gan uzvārdu mainījusi 71 persona, tautības ierakstu – 20 personas.
Parasti personas savu vārdu vai uzvārdu maina, ja tas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, tāpat personas vēlās atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere norāda: “Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta apkopotā statistiska liecina, ka katrai personai ir savi subjektīvie apstākļi un izjūtas, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā ar esošo personvārdu un tāpēc vēlās to mainīt – vienam personvārds nepatīk, liekas pārāk garš vai grūti izrunājams, cits nejūt piederību pie savas ģimenes un tāpēc vēlas atteikties no vecāku dotā personvārda. Tāpat novērots, ka šogad ar vien vairāk cilvēku vēlas mainīt savu esošo personvārdu, visbiežāk uzvārdu, jo nevēlas, lai viņu saista ar viņu slāvisko izcelsmi. Šādos gadījumos personas visbiežāk norāda, ka viņus ļoti satrauc notikumi Ukrainā un ir bažas, ka savas izcelsmes dēļ varētu tikt ietekmētas viņu attiecības ar radiem, draugiem, kaimiņiem, vai pat viņi varētu zaudēt darbu. Tāpēc nereti personas savu slāvu cilmes personvārdu vēlas mainīt uz baltu cilmes personvārdu vai personvārdu, ko būtu vienkāršāk lietot arī ārvalstīs.”
Tāpat Tieslietu ministrijas apkopotā statistika liecina, ka šogad pieaug tendence mainīt savu esošo tautības ierakstu. Jāatzīmē, ka Vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums paredz, ka pilngadību sasniegusi persona tautības ierakstu var mainīt tikai vienu reizi pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Novērots, ka visbiežāk esošais tautības ieraksts “krievs” tiek mainīts un iegūts tautības ieraksts “latvietis”, “ukrainis”, “ebrejs”, arī “vācietis” un “polis”.
Vērtējot šo sadalījumu dzimumu kontekstā, tad gan personvārdu, gan tautības ierakstu tradicionāli biežāk maina sievietes. Šogad astoņos mēnešos personvārdu izvēlējušies mainīt 76% sievietes un 24% vīriešu, savukārt tautības ierakstu – 63% sievietes un 37% vīriešu.