DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Z. Kalniņa-Lukaševica piedalās Eiropas Ārlietu padomes ikgadējā sanāksmē Berlīnē

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2022. gada 19.–20. jūnijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Ārlietu padomes (European Council on Foreign Relations, ECFR) ikgadējā sanāksmē. Šā gada pavasarī Z. Kalniņa-Lukaševica saņēma uzaicinājumu pievienoties ECFR Padomei un kļūt par tās dalībnieci.

Šogad Eiropas Ārlietu padomes ikgadējā sanāksme tika organizēta Berlīnē, un diskusiju centrā bija Krievijas agresija Ukrainā un tās ietekmes izvērtēšana attiecībā uz Eiropas drošību, ES-Ķīnas attiecībām, Tuvo Austrumu reģiona stabilitāti. Vairāku sesiju garumā eksperti dalījās ar viedokļiem par Eiropas globālās lomas stiprināšanu, pastāvošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, enerģētikas drošību, tai skaitā klimata pārmaiņu kontekstā.

Vizītes laikā Berlīnē parlamentārā sekretāre tikās arī ar Bundestāga Ārlietu komisijas vadītāja vietnieku Tomasu Erndlu (Thomas Erndl) un komisijas pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta reģiona drošība un NATO Madrides samits, kā arī nepieciešamā atbalsta sniegšana Ukrainai tās rekonstrukcijai.

Parlamentārā sekretāre akcentēja: “ES kandidātvalsts statusa piešķiršana ir būtisks solis, lai Ukrainas tauta redzētu stingru un skaidru Eiropas perspektīvu savai valstij. Turklāt, perspektīvā pievienošanās ES nodrošinās stimulu un prognozējamību reģiona ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei. Vienlaikus jāapzinās, ka turpmākais process būs detalizēts un nebūt ne viegls vai ļoti ātrs.” Parlamentārā sekretāre arī uzsvēra, ka spēja pieņemt skaidru lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kā arī Moldovai ir svarīgs un simbolisks solis ES politiskā spēka un vienotības skaidram apliecinājumam, kā arī skaidrs solidaritātes apliecinājums Ukrainas tautai.

Puses padziļināti pārrunāja nepieciešamību sniegt nekavējošu un apjomīgu militāru atbalstu Ukrainai. Tāpat arī tika pārrunāta nepieciešamība izbeigt Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas un veikt būtiskus pārkārtojumus Eiropas ekonomikā. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka šobrīd nepieciešams sniegt plašu militāru, politisku, humanitāru un finansiālu Ukrainai.

Sarunu partneri diskutēja par nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību un NATO Madrides samitā pieņemt lēmumu par paplašinātu un ilgtermiņa NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs.

Informācijai

ECFR ir Eiropas mēroga domnīca, kuras mērķi ir sekmēt saskaņotu, efektīvu un vērtībās balstītu Eiropas ārpolitiku un drošības politiku. ECFR kopienu veido atzīti Eiropas politiķi, tostarp valstu un valdību pārstāvji, ārlietu ministri, Eiropas komisāri un parlamentārieši, starptautisko organizāciju pārstāvji, uzņēmumu vadītāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, akadēmiķi un žurnālisti no vairāk nekā 30 Eiropas valstīm. ECFR regulāri sagatavo un publicē augstas kvalitātes politikas pārskatus par aktuālajiem ārpolitikas izaicinājumiem.

ECFR tika izveidota pirms 15 gadiem. Tās līdzpriekšsēdētāji ir Karls Bilts (Carl Bildt), Like Frīsa (Lykke Friis) un Norberts Retgens (Norbert Röttgen).

ECFR Padomes sanāksme ir viena no vadošajām konferencēm par Eiropas ārpolitiku. Katru gadu tā tiek organizēta dažādās Eiropas pilsētās, vienkopus pulcinot augsta līmeņa lēmumu pieņēmējus un dažādu nozaru ekspertus no visas pasaules.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI